Aigars Lielbārdis, buramvārdu pētnieks

Arī mūsdienu cilvēki izmanto buramvārdus, lai tiktu vaļā no kādas ligas. Pie šāda secinājuma nācis filoloģijas zinātņu doktors Aigars Lielbārdis, kurš 10 gadus pēta vārdotājus, dziedniekus un buramvārdu izmantošanu.

Ar šo tēmu Aigars aizrāvies, kad, studēdams maģistrantūrā, pētījis buramvārdus. Latvijā ir savākti un krātuvē glabājas 54 000 buramvārdu. Tas esot liels apjoms, saka pētnieks. Latviešu tradīcijās buršanās izmantota lielākoties dziedniecībā – ārstējot cilvēkus un arī lopus. Savos pētījumos Aigars daudz runājies ar lauciniekiem – sievām un vīriem, kas buramvārdus iemācījušies no iepriekšējās paaudzes. Nerakstīti noteikumi paģēr, kā buramvārdi izmantojami un kā nododami tālāk. Piemēram, tos var iemācīt tikai cilvēkam, kurš ir jaunāks. Ja vārdotāja mācīs par sevi vecāku cilvēku, tad vārdiem zudīs spēks. Nedrīkst burties skaļi. Dziednieks sevi parasti dziedināt nevar. Aigars rezumē: vārdotājs ir cilvēks, kurš citiem palīdz ar vārdiem. Vai pats kādreiz ir tapis dziedināts? Nē, taču ir skatījies, kā vārdotāji dziedina citus. Cik aktīvi dziednieki dalās savās zināšanās ar pētnieku? Aigars saka – ir dažādi. Tad pastāsta par sieviņu vārdā Erna, kura labprāt rādījusi savus pierakstus, stāstījusi par vārdotāja darbu, bet nu viņa jau ir aizsaulē. Pētnieks uzsver, ka negrasās cilvēkus dakterēt, viņš šo informāciju izmanto citiem mērķiem. Aigars gan pastāsta, ka uzrunātie visi kā viens noliedz, ka nodarbojas ar kādām tumšajām zintīm, lāstiem un citām nebūšanām.  

Mūsdienās, sevišķi pilsētvidē, parādās jauni instrumenti – taro kārtis, amuleti – un populāras kļūst dažādas jaunas vārdošanas prakses, kas saistītas ar ezotēriku. Aigars saka: te samiksētas dažādas kultūras. «Ezotērikā es nejaucos, mani interesē latviešu kultūrā balstītās tradīcijas.» Aigars domā, ka lauku sieviņu buršanās drīz iznīks, paliks tikai komerciālā, modernā puse. «Sabiedrība mainās,» rezumē pētnieks.