Maģijas realitāte

Romāns Burvji spēj mainīt priekšstatus par fantāzijas žanru

Pasaulē ir daudz vecāku, kuri klusībā cer, ka viņu bērns izaugs no fantāzijas grāmatu lasīšanas un pievērsīsies «nopietnajai» literatūrai. Rakstniekam un literatūrkritiķim Levam Grosmanam šiem vecākiem ir atbilde, un tā ir vienkārša – nav nepieciešams izrauties no fantāzijas žanra, lai tiktu pie nopietnas un dziļas literatūras. Par saviem galvenajiem iedvesmas avotiem nosaucot Ernestu Hemingveju, Virdžīniju Vulfu un Ursulu K. le Gvinu, amerikāņu rakstnieks Levs Grosmans 35 gadu vecumā radījis pasaules bestselleru Burvji, kas spēj pilnībā mainīt lasītāju priekšstatus par fantāzijas žanru.

Grāmatas galvenais varonis ir Kventins, kuram stāsta sākumā ir 17 gadu un cieša pārliecība, ka kāds nevīžīgs birokrāts «tur, augšā», ir viņam iedalījis nepareizo dzīvi. Kventins ir gandrīz vai ģēnijs, un visi viņam pareģo spožu nākotni, kas noteikti sāktos Hārvarda Universitātē, tomēr jauno puisi šādas izredzes neielīksmo, šķiet pārlieku pelēkas un vienmuļas. Fantāzijas žanra labākajās tradīcijās Kventins atklāj, ka eksistē slepena burvju pasaule, un viņš nonāk burvju skolā Breikbilā, kur mācās maģiju, taču ar to tad arī beidzas romāna līdzība ar fantāzijas klasiku.

Grosmans neslēpdamies izmanto elementus no fantāzijas kanona, tomēr viņa romāns nekādā ziņā nav «Harijs Poters pieaugušajiem». Autors bez žēlastības pa vīlēm izārda žanra klišejas un tās apgāž, savā burvju pasaulē ienesot skaudru ikdienas realitāti. Vispirms atklājas, ka mācības Breikbilā nav viegls, aizraujošs piedzīvojums un maģija nav vienkārša zižļu pavicināšana un pantiņu skaitīšana. Breikbila arī nav puritāņu klosteris, un jaunie burvji brīvi eksperimentē ar seksu, alkoholu un narkotikām, mēģinot rast aizmiršanos no iedomātām un reālām problēmām, nemitīgi apmaldoties sevī un pasaulē. Īsāk sakot, Breikbilas audzēkņi nodarbojas precīzi ar to pašu, ko darītu ikviens parasts jaunietis, nonācis internātā un atbrīvojies no smacējošās vecāku uzmanības.