Politiķi un banku uzraugi gadiem pasīvi noskatījās, kā caur Latvijas bankām atmazgā bijušās PSRS valstīs nozagtus miljonus. Pēkšņi valsts sākusi skarbi rīkoties, piespriežot rekordsodu Ukrainas PrivatBank un ierobežojot starptautiski pazīstamo «veļasmašīnu» Trasta komercbanku. Pirmdien no amata atkāpās banku regulatora šefs Kristaps Zakulis. Kāpēc tā notiek?
Pagājušā gada rudenī divu ietekmīgu Saeimas drošības komisiju vadītājiem Vašingtonā notika ne pārāk patīkama saruna ar ASV finanšu ministra vietnieku terorisma finansēšanas apkarošanā. «Kaut arī valsts ir maza, dolāru apjoms, kas iziet caur jūsu finanšu sistēmu, ir viens procents no visiem ASV dolāru darījumiem pasaulē. Tas ir mērāms simtos un simtos miljonu. Jums ir jāspēj to kontrolēt. Kā to darāt, ir jūsu ziņā,» Daniela Glasera (Daniel Glasser) vārdus Re:Baltica atstāsta Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un pretkorupcijas komisijas vadītājs Ainārs Latkovskis. Līdzīgs vēstījums Latkovski un Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāju Solvitu Āboltiņu sagaidīja Valsts departamentā.
Beidzot jāsāk nopietni apkarot cauri Latvijai plūstošā netīro miljonu straume – katrā iepazīšanās vizītē Rīgā pieminēja arī jaunā ASV vēstniece. Latvijas ārlietu ministra uzmanību uz to sarunās vērsa ASV valsts sekretāra tuvi līdzgaitnieki.
Risks saņemt pļauku valsts prestižam, ja attīstīto valstu klubs Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) šogad atteiktos Latviju uzņemt, iespēja palikt bez pēdējā dolāru korespondentkonta Rietumu finanšu iestādē, kas vēl strādā ar Latvijas bankām, bet galvenokārt ASV spiediens ir trīs iemesli, kāpēc Latvijas politiskā elite un banku uzraugs beidzot ir modušies no letarģijas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.