9 miljonu noslēpums • IR.lv

9 miljonu noslēpums

4
Zīmējums — Ernests Kļaviņš
Indra Sprance

Ministrija neatklāj, kam samaksāta nodokļu maksātāju nauda, lai paturētu valsts īpašumā 16% airBaltic akciju

Kamēr sabiedrības uzmanību pērnā gada nogalē piesaistīja skandāls ar jauno airBaltic investoru, pavisam klusi noslēdzās cits liels darījums – vairākus gadus ilgušie kašķi par aviosabiedrības obligācijām un daudzo tiesvedību žņaugiem, kur pie sarunu galda sēdējis arī Andris Šķēle. Sarunas noslēdzās ar «mierizlīgumu», kā to dēvē valsts amatpersonas. Darījums nodokļu maksātājiem izmaksājis deviņus miljonus eiro bez tiesībām uzzināt, kam īsti nauda samaksāta – šo informāciju Satiksmes ministrija noslepenojusi. Ir izpētītais gan apliecina jau iepriekš rakstīto – aiz sapiņķerētajiem darījumiem vīd «konsultanta» Šķēles vārds.

Negrib, tomēr samaksā

Ekspremjeram Andrim Šķēlem nekad tieši vai pastarpināti nav piederējušas nacionālās aviokompānijas airBaltic obligācijas – tā viņš pats Ir apgalvoja 2013. gadā. Tolaik airBaltic problēmu risinājumus palīdzējis meklēt kā konsultants – līdzās bijušajam satiksmes ministram Aivim Ronim un konsultantam Prudentia. «Mana vienīgā darbavieta ir SIA Uzņēmumu vadība un konsultācijas. Vai tur kāds brīnums, ka ik pa laikam pie manis griežas pēc kāda padoma? Un par daudziem biznesu aspektiem, bet visi tie ir bijuši nopietni un patstāvīgi cilvēki, lai es jebko komentētu bez viņu piekrišanas,» telefona īsziņā rakstīja Šķēle. Tolaik neoficiāli izskanēja, ka par daudzo tiesvedību atsaukšanu, kurās ierauts airBaltic, aizkulišu sarunās tiek prasīti 27 miljoni eiro, savukārt personas, kas saistītas ar tiesvedību ierosināšanu, vedināja domāt par paša «konsultanta» Šķēles interesēm.

Toreiz aviokompāniju žņaudza gandrīz 20 tiesvedību, tajā skaitā arī no apšaubāmiem pretendentiem uz airBaltic bijušā mazākuma akcionāra Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) obligācijām – to nominālvērtība ir 20,1 miljons eiro, un tās nodrošina īpašumtiesības uz 16,11% airBaltic kapitāldaļu. Tomēr tolaik nekas neliecināja, ka valdība būtu gatava pakļauties spiedienam un maksāt. Tieši pretēji – amatpersonas apgalvoja, ka nekādai kompensāciju izmaksai nav pamata, ja vien ir uzticība Latvijas tiesu sistēmas spējai spriest taisnīgu tiesu. Valsts amatpersonas pauda, ka BAS obligācijas pie trešajām personām nonākušas prettiesiski – jo vienošanās par vērtspapīru emisiju nepieļāva to tālāku nodošanu.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu