Pēterburgas režisors Boriss Pavlovičs iestudējis Gulaga lēģerī ieslodzīta latvieša atmiņas, liekot arī šodienas Krievijā aizdomāties par to, kā kultūra var uzvarēt represīvu sistēmu
Galvenā mūsdienu pro-blēma ir komunikācijas trūkums – bēdīgi, ka cilvēki tagad domā monologā, agresīvi, kādā intervijā izteicies režisors Boriss Pavlovičs. «Patlaban Krievijā tas sasniedz kosmiskus augstumus. Pie varas ir cilvēks, kurš domā tikai monologā.» Pavlovičs septiņu gadu laikā Kirovā attīstījis dramatisko teātri līdz līmenim, ka viņa iestudējumi nominēti Krievijas teātra balvai Zelta maska, bet tagad strādā Sanktpēterburgas Lielajā dramatiskajā teātrī.
Uz Latviju viņš šomēnes atvedis iestudējumu Vjatlags – 1941.gadā izsūtītā latvieša Artūra Stradiņa dienasgrāmatas pierakstus Gulaga nometnē, kas atradās tieši Kirovas apgabalā. «Bet Kirovā vārds Vjatlags nevienam neko neizteic, lai gan apgabala teritorijā atradās viena no pašām lielākajām Gulaga sistēmas nometnēm,» Pavlovičs intervijā Krievijas žurnālam Teatral skarbi raksturo savu bijušo darbavietu.
Artūrs Stradiņš Vjatlagā bija ieslodzīts 10 gadus, vēl 10 pavadīja izsūtījumā Sibīrijā, pēc tam atgriezās Latvijā, nomira 1986.gadā. Viņa piezīmes, ko ieslodzījumā rakstījis uz tabakas ietinamā papīra, 2001.gadā izdotas grāmatiņā Ērkšķainās gaitas. Mūsu intervijas dienā režisors kopā ar izrādes aktrisi Jevgēņiju Tarasovu apmeklēja Stradiņa dzimto vietu Sauku, tikās ar cilvēkiem. Abiem izrādes veidotājiem Stradiņa stāsts kļuvis īpašs, jo Tarasovas vīru pirms trim gadiem Maskavā apcietināja protesta demonstrācijā pret Putina inaugurāciju prezidenta amatā. Viņš Bolotnajas laukumā bijis ar fotoaparātu, nevis cēlis nekārtības, taču cietumā pavadīja vairāk nekā gadu. Iestudējot Gulaga ieslodzītā dienasgrāmatu, režisors vēlējies palīdzēt Bolotnajas lietā ieslodzītajiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.