Lai nodrošinātu pieaugumu aizsardzībai un citām valsts funkcijām, 2016.gada budžetā noticis pavērsiens nodokļu politikā
Budžeta veidošana šovasar stipri atšķīrās no ierastās prakses. Nebija jau vairākus gadus politisko virtuvi uzkarsējošo konfliktu starp koalīcijas partneriem, kuros dārdēja ultimāti un ļodzījās valdības pamati. Ja nu vispār bija kāds konflikts, tas izcēlās Vienotības iekšienē starp partijas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu, kura šad tad ieminējās par nepieciešamību paaugstināt minimālo algu par 40 eiro, un valdības vadītāju Laimdotu Straujumu, kura kopā ar pārējiem ministriem atbalstīja daudz mērenāku pieaugumu. Arī pašvaldību sūdzības šogad bija pieklusinātas – papildus 92 miljoni eiro vietējās varas budžetos ir gana spēcīgs pretsāpju līdzeklis.
Savukārt ar neredzētu niknumu pret budžeta projektu vērsušās galvenās uzņēmējus pārstāvošās organizācijas – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) -, kuras dusmojās par valdības lēmumu nesamazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no 23% līdz 22% un vēl aplikt atalgojumu, kurš pārsniedz 48 600 eiro gadā, ar «solidaritātes nodokli».
Lēmums apturēt IIN samazināšanu iezīmē nozīmīgu pavērsienu Latvijas līdz šim piekoptajā fiskālajā politikā, kurā par aksiomu bija kļuvusi atziņa, ka nodokļu izmaiņām ir tikai viens vēlamais virziens – uz leju -, jo nodokļu samazināšana stimulējot ekonomisko aktivitāti un līdz ar to faktiski palielinot nodokļu ienākumus. Dažkārt tā ir, bet citkārt nav, un šobrīd Latvijā vienādojums ir daudz vienkāršāks: mazāki nodokļi nozīmē mazākus budžeta ienākumus.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.