Dzīves skola tālu no mājām • IR.lv

Dzīves skola tālu no mājām

9
Vinčenco Morlīni.
Gunita Nagle

Starpvalstu apmaiņas programmas ir lielisks veids, kā celt jauniešu pašapziņu un vienlaikus veicināt toleranci sabiedrībā, uzskata brīvprātīgo kustības AFS vadītājs Vinčenco Morlīni

Organizācijas AFS mājaslapā kāda latviešu meitene Silva, gadu pavadījusi vidusskolā Beļģijā, stāsta, ka tur sapratusi, cik pasaule tomēr ir maza un cilvēki spēj būt vienoti neatkarīgi no rases un reliģijas. Līdzīgi par ārzemēs pavadīto mācību laiku stāsta desmitiem vidusskolēnu no Latvijas, kuri šādu priekšstatu guvuši, iesaistoties AFS (American Field Service), kas no brīvprātīgo ambulances šoferu kustības Pirmajā pasaules karā izveidojusies par apmaiņas programmu, kas darbojas 102 valstīs. Vislielākais tās devums – fantastiska iespēja dažādu rasu, reliģiju un kultūru jauniešiem iepazīties, diendienā satikties un saprasties. «Es ticu, ka šādas skolēnu apmaiņas programmas palīdz veicināt migrācijas izpratni un kopumā toleranci sabiedrībā,» ieradies Latvijā uz konferenci par formālo un neformālo izglītību, saka AFS starpkultūru programmas direktors Vinčenco Morlīni.

Paša Morlīni pieredze ir pierādījums tam, kā apmaiņas programma var ietekmēt cilvēka dzīvi. Gandrīz pirms 50 gadiem, 1966.gadā, Vinčenco bija AFS programmas skolēns, kurš aizbrauca no Itālijas, lai gadu mācītos kādā no Ņujorkas skolām. «Kad atgriezos Itālijā, iestājos universitātē, pabeidzu to, sāku veidot profesionālo karjeru un visu mūžu jutu šī apmaiņas gada pozitīvo ietekmi,» ar smaidu stāsta Vinčenco. «ASV iemācījos brīvi runāt angliski, tāpēc varēju viegli atrast darbu starptautiskajā mārketingā. Sešus vai septiņus gadus strādāju šo darbu. Tad strādāju amerikāņu uzņēmuma Apple pārstāvniecībā Itālijā. Biju finanšu kontrolieris un menedžeris. Pēc tam vadīju vienu no Itālijas bankām, biju tās prezidents. Uzskatu, ka šāda interesanta karjera man izveidojās tādēļ, ka vienu gadu piedalījos šajā skolēnu apmaiņas programmā. Kad beidzās mana profesionālā karjera, izlēmu, ka būtu labi pastrādāt AFS – godīgi atdot organizācijai to, ko esmu no tās guvis.»

Tādēļ pirms vairāk nekā desmit gadiem Vinčenco nolēma AFS strādāt par brīvprātīgo, bet, kad 2006.gadā organizācija Itālijā meklēja jaunu nacionālo direktoru, pieteicās šim darbam un tika apstiprināts. Pirms četriem gadiem viņš kļuva par AFS starpkultūru programmas direktoru, un tagad, 67 gadu vecumā, Vinčenco, gluži tāpat kā tālajā 1966.gadā, dzīvo Ņujorkā. Starp citu, viņš joprojām bieži satiekas ar viesģimeni, pie kuras toreiz dzīvoja. «Manas viesģimenes mamma pirms diviem gadiem aizgāja [mūžībā], bet tētis ir 99 gadus vecs – es viņam joprojām esmu kā dēls, un viņš ir mans tēvs.»

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu