Vācu mākslinieks mīt 2000 kilometrus no dzimtajām mājām Latvijas laukos? Haralds Jegodzienskis nebija domājis, ka būs tik laimīgs, ar sievu Valdu Podkalni iekārtodams darbnīcu pamestā skolā Pierīgā
Viņu mājās viss ir milzīgs. Haralda mākslinieka darbnīca, kā viņš saka – ateljē, ir bijušajā deju zālē. Valdas darbnīca turpat blakus – tikpat liela, bet vēl ar «pagarinājumu», relaksācijas telpu, ērtu atpūtas krēslu, krāsniņu, kas ziemā piesilda kā tropos. Pa logiem var redzēt ābeļdārzu ar 60 kokiem. Bērzus un ozolus līdz trešā stāva augstumam. Kad mākslinieku pāris Valda Podkalne un Haralds Jegodzienskis pa neasfaltētu ceļu atbrauca skatīties bijušo skolu, tās pārdevēja teica, ka sēnes zem bērziem varot ar izkapti pļaut. Nākamā vasara pierādīja – taisnība! Tagad, pēc desmit gadiem, birztalā izaudzis kārtējais gaileņu aplis, raganu gredzens. Valda un īpaši Haralds, kas pirms tam bija zvērināts pilsētnieks, dabas pārsteigumus uztver kā dāvanu.
Latviešu koncepts
2006.gadā Valda Podkalne, Latvijas Mākslas akadēmijas vizuālās komunikācijas nodaļas docente, nostrādājusi augstskolā 28 gadus, uzrakstīja atlūgumu, lai ietu dzīvot uz laukiem. «Tā bija milzīga izšķiršanās. Darbs bija bezgala mīļš, kolēģi – super, studenti kā pašas bērni un draugi.»
«Un tu vienmēr uzsvēri – es esmu no Rīgas,» iesmejas Haralds.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.