Valdības stabilitāti nodrošina Vienotības nespēja noteikt tās darba kārtību
Pirmdien Vienotības valde nosprieda, ka Solvitas Āboltiņas ūjināšana pensionāru piketā pie Saeimas bijusi nepieļaujami «neveiksmīga komunikācija», taču bez ļauna nolūka. Pieņemsim zināšanai, ka partijas priekšsēdētāja ir labs cilvēks, tikai neprot uzvesties sabiedrībā.
Otrdien Āboltiņa pavēstīja, ka partija piedzīvojot grūtus laikus un reitingu kritumu, taču partijas līderi aktivizēšoties un izstrādāšot prioritāšu piedāvājumu, lai pavērstu pretējā virzienā pašreizējo «politisko ritējumu». Pieņemsim zināšanai, ka partijas vadītāja gatavo sabiedrisko attiecību kampaņu, taču varam arī prognozēt, ka tai nebūs viņai vēlamā rezultāta, jo – skat. pirmo. Politiķiem ir nepieciešama sabiedrības uzticēšanās, taču to nevar ilgtermiņā iegūt, aizstājot politikas saturu ar rūpēm par sava tēla spodrināšanu.
Vienotība izplūst sīkumos un marginalizējas. Āboltiņas uzvedības nonākšana valdes darba kārtībā gan var nozīmēt vismaz daļas biedru arvien skaudrāku apzināšanos, ka partijas lielākā problēma ir tās priekšsēdētāja. Taču, pirmkārt, šāda dienas kārtība pati par sevi rāda uz partijas vārīšanos savu iekšējo problēmu sulā. Otrkārt, priekšsēdētājas iecere ar it kā nopietnas politikas piedāvājumu novērst problēmas, kuras partijai radījušas viņas neveiksmīgās ārišķības, būs lemta neveiksmei, ja sabiedrības vērtējumā būs tikai citāda ārišķība.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.