No pulksteņa tur ir maz, vairāk no elektronikas, saka Siguldas pilsētas vidusskolas devītās klases absolvents Andris Jenerts, kurš uztaisījis bināro laikrādi. «Meistarstiķis,» parikti lepni nosauc pusaudzis. Ierīce neatgādina ierasto pulksteni, taču darbojas. Nospiežot mazu podziņu, nomirgo četras mazas diodes lampiņas, divas no tām rāda minūtes, divas – stundas. Informāciju tās pārraida bitos, mazākajā datu vienībā, pirmie četri biti nomirgo, un Andris atšifrē – 1010 – un šo skaitli pārvērš decimālskaitlī. To pašu viņš izdara ar stundu rādītāju un paziņo laiku. Šis ir šauras nišas produkts, atzīst Andris. Cilvēks, kurš nepārzina bināro sistēmu, nemācēs laiku nolasīt.
Lai taptu šāds pulkstenis, Andris izgatavojis trīs tā sākuma variantus. No pirmā līdz pēdējam pagāja apmēram gads. «Pirmie varianti neizturēja ceļu no skolas līdz mājām,» smejas puisis. Viens no tiem kliboja, «skrienot» 15 minūtes vienā vai otrā virzienā, «priekš kam tāds pulkstenis vajadzīgs». Taču gala variants tur pareizu laiku un bez uzlādēšanas dzīvo apmēram piecas dienas. Pulkstenis veidots no trim alumīnija plāksnītēm, baterijas un shēmas. Materiāli izmaksājuši apmēram 10 eiro.
Bērnībā Andris jauca ārā visu, ko vien varēja, – modinātājus, vecus radio. «Gribēju zināt, kas lācītim vēderā.» Taču vienā brīdī sapratis, ka vēlas arī pats kaut ko uztaisīt. Pirmais, ko uzmeistarojis kopā ar tēti, bija diožu lampiņa, kurai var mainīt spožumu. Vēlāk Andris uzbūvēja detektoru radio, kurš gan nestrādāja, jo tādās frekvencēs vairs neraida. Puisis stāsta, ka patīk meistarot reāli izmantojamas lietas, piemēram, šovasar uztaisījis automatizētu siltumnīcu, kura noteiktā gaisa mitrumā aplaista stādus, noteiktā temperatūrā atver logu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.