Šovasar Ir piedāvā ekspedīciju stāstus, kuru autors Mārtiņš Ķibilds aicina doties vasarīgos klejojumos tepat Rīgā, Latvijā vai tuvējās kaimiņvalstīs. «Kad biju mazs, vecākiem bija savdabīgs brīvā laika pavadīšanas veids – iesēsties kādā Rīgas sabiedriskā transporta maršrutā un izlūkot, kas atrodas galapunktā. Man nepatika, tomēr pielipa. Tagad ķeru kaifu no šķietami bezmērķīgiem klejojumiem,» saka Mārtiņš, kurš no septembra LTV1 veidos arī arhitektūras un dzīvesvides raidījumu Adreses
Ja plānojat braukt atpūsties uz Tallinu un simtu pirmo reizi mūžā padzert alu kādā Rātslaukuma āra kafejnīcā, uztaisīt selfiju vecpilsētas augstākajā skatu laukumā vai iepirkties Tallinas centra lielveikalos (jo tie taču ir labāki par mūsējiem!), tālāk varat nelasīt. Šis būs stāsts par to, kā aizbēgt no Tallinas. Precīzāk – no klišejiskās pastkartīšu Tallinas, kur zeķēm sandalēs bradā somu tūristu bari. Kā jebkuras pilsētas, arī Tallinas patiesie vaibsti atklājas nostāk no ceļvežu takām.
Tallinas centrā ārpus vecpilsētas ir vērts uzkavēties ilgāk, lai novērtētu… Rīgas centra skaistumu. Haotisks ielu tīkls un arhitektūras rasols bez domas par kopskatu, kur mijas visdažādākās padomju laika un jaunā kapitālisma ēkas ar žēlīgām vēsturiskās apbūves atliekām. Ne miņas no Rīgas centra kārtības un majestātiskuma. Tallinā, piemēram, tikpat kā nav simtgadīgu vairākstāvu īres namu, kas ir Rīgas centra galvenā rota. Kāpēc?
Pirmkārt, Tallina vienmēr ir bijusi krietni mazāka par Rīgu. Pirms 100-150 gadiem, kad tapa tagadējais Rīgas centrs, Rīga bija viena no lielākajām un bagātākajām Krievijas impērijas pilsētām, turpretī Tallina – klusa nomale. Pieprasījums pēc turīgu pilsētnieku īres namiem Rīgā izraisīja īstu celtniecības bumu, turpretim Tallinā joprojām dominēja mazstāvu ēciņas ar strādnieku mitekļiem. 19.gadsimta beigās Rīgā bija trīsreiz vairāk iedzīvotāju nekā Tallinā, un pirms Pirmā pasaules kara to bija pusmiljons. Tallina šādu iedzīvotāju skaitu sasniedza tikai padomju impērijas norieta laikā, kad Rīgā dzīvoja gandrīz miljons.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.