Divriteņu renesanse

Jaunie satiksmes noteikumi ir uzvandījuši karstus jautājumus par riteņbraucēju īsto vietu ielās. Taču atbilde uz tiem nav jāizgudro no jauna kā ritenis – paraugu rāda gudras pasaules pilsētas, kurās pārvietošanās kļuvusi zaļāka un ērtāka, jo personīgo auto nekļūst vairāk, kaut arī iedzīvotāju skaits aug

Vieda mobilitāte, automobiļu ēras noriets, velo superlielceļi – tie ir atslēgas vārdi, kas sarunās par pilsētplānošanu visā pasaulē dzirdami arvien biežāk. Ekonomiskās pārmaiņas un tehnoloģiju attīstība ir izveidojusi pilsētnieku paaudzi, kam nozīmīgāks par personīgo auto ir viedtālrunis un ērts sabiedriskais transports, tāpēc gan mazas, zaļi orientētas pilsētiņas, gan miljonu metropoles dara visu, lai pielāgotos jaunajai pasaules kārtībai. Tā nav nostalģiska atgriešanās pie 20.gadsimta sākuma ielām, kad automobiļi bija izredzēto privilēģija, vai vēlme vienkārši būt tikpat stilīgiem kā dāņi vai holandieši. Tā ir jauna veida mobilitāte, kas vienlīdz ērti ļauj satiksmē piedalīties ne tikai jauniem, veseliem un finansiāli nodrošinātiem, bet arī tiem, kuru ienākumi ir pieticīgi un kuru kustības ir ierobežotas.

Tikmēr Rīgā turpinās neveselīgs līdzsvars – visiem satiksmes dalībniekiem ir slikti, bet ne tik slikti, lai rīkotu skaļus protestus. Tomēr īgnums krājas, gaiss kļūst piesārņotāks, un no Rīgas centra lēnām, bet neatlaidīgi aizplūst iedzīvotāji, lai tajā atgrieztos kā viesi pie auto stūres. Kā veiksmīgā citu valstu pieredze un pašmāju idejas varētu to mainīt – padarīt kustību Rīgā zaļāku, efektīvāku un drošāku?

Dalīšanās kultūra

Dalīšanās metodes, kas ļauj ekonomēt resursus, spēlē aizvien svarīgāku lomu modernajā mobilitātē. Populāri piemēri ir Greenwheels, kas ļauj izmantot dalītu automašīnu par tik vien kā pieci eiro mēnesī un tradicionālo viesnīcu aizstājējs Airbnb, kas izaudzis par globālu viesmīlības tīklu, neuzbūvējot nevienu pašu viesnīcu.