Laid mūs tur laimē diet • IR.lv

Laid mūs tur laimē diet

5
Una Bergmane, Parīzes Politisko

Kāpēc pirms 10 gadiem Satversmē ierakstītā laulības definīcija kļuvusi svarīgāka par cilvēku likteņiem?

Kad man bija divpadsmit gadu, es kādā grāmatā izlasīju, ka nacistiskajā Vācijā ebrejiem bija aizliegts iet pa ietvi, jo trotuāri rezervēti āriešiem. Es ļoti raudāju, jo iztēlojos kaimiņos dzīvojošo ebreju onkulīti ejam pa ielas braucamo daļu. Domāju – kā būtu, ja tā notiktu te un tagad. Ko es darītu, redzot, ka pret tādu pašu cilvēku kā es apkārtējie izturas tā, it kā viņš nebūtu cilvēks.

Pēc desmit gadiem aizbraucu mācīties uz ārzemēm un kādu laiku dzīvoju ASV. Tur iepazinos ar divām meitenēm no Latvijas, kuras bija pāris. Mēs pavadījām daudz laika kopā: runājām par mājām, gatavojāmies eksāmeniem, braucām mazos ceļojumos, vārdu sakot, bijām draudzenes.

Pēc pāris gadiem satikušās Latvijā, gājām vakariņās: es, abas meitenes un mans draugs. Bija silts vasaras vakars, Rīgā ziedēja liepas, mēs bijām mājās, viss bija labi. Es ievēroju, ka manas draudzenes uz ielas nesadodas rokās, lai gan Ņujorkā viņas tā darīja vienmēr. Rīgā tā nevarot, esot bīstami. Bīstami? Apkārtējie var izsmiet, var uzbrukt, var pazemot. Tāpat vien – garāmejot. Ar skatienu, vārdiem vai darbiem liekot justies nepareizām, neiederīgām un nicināmām.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu