Sasodīts! Toms karatē treniņā meta kūleni un neveiksmīgi piezemējās. Sarāva labās kājas muskuli. Tāpēc Bikstu pamatskolas 8.klases skolēnam nācās dzīvot pa māju un lēkt ar kruķiem. Nekur tālu jau aizlēkt nevarēja. Pagājušajā otrdienā ap trijiem pēcpusdienā Toms nolēma aiziet pie tēta pagalmā parunāties. «Dzirdēju, ka kokā kaut kas sakustas. Tādā lielā ievā, ziedošā. Domāju – varbūt mazie putni cīnās. Bet ne – kaut kas lielu kaklu un kājām. Man bija divas versijas: vai nu mazais dumpis vai nakts gārnis,» atceras Toms.
Putnus viņš pazīst, jo trešo gadu ir Latvijas Ornitoloģijas biedrības biedrs. Par nakts gārni bija lasījis, arī grāmatās redzējis. Iegaumējis. Toms ar kruķiem žigli aizlēca uz māju pakaļ binoklim un, pielicis pie tā mobilo telefonu, nobildēja putnu. «Bija satraukums un interese – vai tiešām tas ir nakts gārnis,» Toms stāsta, ka uzreiz zvanījis biologam un ornitologam Oskaram Keišam. Viņš teicis, lai Toms atsūta bildi. «Bildē bija slikti redzama putna galva, bet biologs arī domāja, ka tas ir nakts gārnis un teica, ka drīz brauks apskatīt.» Tikmēr jau gārnis pārlaidās pāri Bērzes upei un apmetās krūmos. Skolotājs ar putnu pazinēju Ivo Dinsbergu, kam bija labs fotoaparāts, sēdās laivā un brauca raudzīt. Gārnis pacēlās augstu un ilgi riņķoja, nolaidās atpakaļ tajā pašā ievā. Abi putnu zinātāji apstiprināja – tas ir nakts gārnis. Rets putns, pēdējoreiz Latvijā redzēts pirms 114 gadiem. Šis ir trešais nakts gārņa novērojums Latvijas teritorijā. Gārnis parasti uzturas Eiropas dienvidu un centrālajā daļā, kā arī tālāk uz austrumiem līdz pat Japānai.
Vakarā ap pusdesmitiem Toms dzirdēja gārni, putna dziesma atgādina riešanu. «Viņš bija aizlaidies pāri upei, otrā krastā. Man ir versija, ka pa dienu viņu tur iztraucēja makšķernieki, jo šis gārnis parasti aktīvs ir naktī,» stāsta Toms.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.