Savu dzīvi Vjačeslavs var uzskaitīt uz vienas rokas pirkstiem: skola, armija, jūra, pensija un māksla. Viņš mācās zīmēt tēlotājmākslas studijā Ziemeļblāzma. Tajā tapušie darbi apskatāmi nesen atvērtajā Rīgas tēlotājas mākslas studiju izstādē VEF kultūras pilī. Divi no tiem ir Vjačeslava. Vienā redzams logs ar rudu kaķi un Eifeļa torni. «Parīzē esmu bijis vienu reizi, kad strādāju uz tankera. Visu ko izbraukāju. Līdz pat Kubai biju,» viņš stāsta. Rudajam kaķim ir prototips – agrāk Vjačeslavs ar sievu katru dienu baroja miskastnieku. Otra glezna ir apaļa: tās vienā pusē autora pašportrets, otrā «mana sieva – «aizsūtīju» viņu uz Parīzi», Vjačeslavs smejas, rādot, ka sievai fonā Eifelis.
Jau skolā Vjačeslavam patika zīmēt. Kad armijā prasīja, kurš māk labi zīmēt, viņš klusēja. Iesaukumā bija arī skolasbiedrs, kurš zināja, ka Vjačeslavam skolas laikā zīmēšanā bija piecnieki. «Viņš grūž mani uz priekšu un saka: «Ej!» Bet man tā nepatīk izlēkt.» Skolasbiedrs tomēr «nostučījis», un, kamēr citi cēla kultūras namu, Vjačeslavs zīmēja plakātus – visādus uzsaukumus, kā jākalpo dzimtenei, kā tā jāmīl.
Nopietni gleznot Vjačeslavs atsāka pirms gadiem desmit. Sēdēja ar sievu kafejnīcā, pie sienas karājās viņa glezna ar upi un buriniekiem. Kafejnīcā ienāca māksliniece Tatjana Krivenkova, kas vada studiju Ziemeļblāzma. Viņa interesējās, kas ir gleznas autors. «Teica, ka man esot jānāk mācīties gleznot, lai arī izskatoties, ka daudz mani jāmāca nebūs. Nu, labi!» Tā reizi nedēļā Vjačeslavs dodas uz studiju zīmēt.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.