Plaukst zudušie dārzi • IR.lv

Plaukst zudušie dārzi

5
LU pasniedzēja un pētniece Kristīne Āboliņa pirms trijiem gadiem bija viena no pirmajiem Eiropas zinātniekiem, kas kolēģiem ierosināja apvienot spēkus mazdārziņu pētniecībai.
Gunita Nagle

Zinātnieki no 31 Eiropas valsts, arī Latvijas Universitātes pētniece Kristīne Āboliņa, pēta pilsētu mazdārziņus un atklāj to labumus: tie saliedē cilvēkus, mazina pieprasījumu pēc sociālajiem pabalstiem un veicina bioloģisko daudzveidību pilsētās. Mazdārziņi atkal ir modē!

Mežaparkā Sudraba Edžus ielas ģimenes mazdārziņos smaržo pēc uzraktas zemes, vecajās ābelēs vītero putni, un tulpju pumpuri piebrieduši līdz sprādzienbīstamai gatavībai. Atvēris vārtiņus, 60 gadus vecais Imants Jansons labprāt izrāda, kā iekopis dārzu. Neticami, cik daudz var ietilpināt 200 kvadrātmetros: divas siltumnīcas gurķiem un tomātiem, trīs jāņogu un upeņu krūmi, gar sētu plaukst avenāji, divas dobes ar spēcīgiem zemeņu stādiem, drīz te sēs kabačus un ķirbjus, pupas un garšaugus. «Redzētu jūs dārziņu vasarā – visur vēl arī puķes!» saulē piemiedzis acis, pasmaida Imants. 

Apkārt viņa zemes pleķim ir vēl 58 šādi iekopti dārzi, katrs ir tikai 200 kvadrātmetru liels. «Te strādāt ir bauda,» saka Imants. «Tur,» viņš norāda uz Mirdzas Ķempes ielas daudzstāvu namiem, «sēžot četrās sienās, tādu prieku nevar just.» Imants ar sievu arī dzīvo daudzdzīvokļu namā Hospitāļu ielā, un viņu abu paradīze – Mežaparka ģimenes mazdārziņš – ir desmit minūšu braucienā ar tramvaju no mājām.   

Šādi mazdārziņi ir katras modernas Eiropas pilsētas nākotne, secinājuši Eiropas pētnieki. 2012.gadā sešu Eiropas valstu, arī Latvijas, zinātnieki COST pētniecības pro-grammā izveidoja projektu Pilsētu ģimenes dārziņi, to izaicinājumi un nākotne. Divu gadu laikā iesaistīto pētnieku loks paplašinājies līdz 130, viņi pārstāv 80 dažādas zinātniskās iestādes 31 Eiropas valstī. Izveidotās pētnieciskās platformas zinātnieku galvenais mērķis ir izpētīt ģimenes dārziņus un to saistību ar pilsētu ilgtspējīgu attīstību. Zinātnieki vēl turpinās strādāt pusotru gadu, bet jau līdz šim, pētot pilsētu mazdārziņu socioloģiskos, ekoloģiskos un dizaina aspektus, secināts, ka mazdārziņos labi jūtas cilvēki ar atšķirīgu dzīvesveidu, tāpēc tie atvieglo dažādu minoritāšu grupu iekļaušanos sabiedrībā. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu