Lēti un labi • IR.lv

Lēti un labi

5
Pauls Raudseps

Valūtas vērtības kritums palīdz eksportam, ekonomikas perspektīvas uzlabojas

Vienlīdzība – tas skan skaisti, vai ne? Drīz to varētu dabūt redzēt arī valūtas tirgos. Eiro pēdējo mēnešu laikā ir izrādījis apbrīnojamu apņēmību nolaisties no saviem augstumiem un nostāties blakus dolāram uz paritātes platformas, viens pret vienu. Pirms gada par vienu eiro varēja iegādāties vienu dolāru un gandrīz 40 centus, tagad valūtas maiņas punktā pie zaļās banknotes piemetīs klāt tikai kādus piecus ASV centus. Kritums par 25%.

Uzreiz gan jāpiemin, ka savā vēsturē eiro-dolāra kurss ir svārstījies visai plašā amplitūdā. Eiropas kopējā valūta tika ieviesta 1999.gada 1.janvārī (tobrīd vēl gan tikai kā virtuāla valūta, pie kuras ar fiksētu maiņas kursu bija piesaistītas tās dibinātājvalstu naudas vienības), un eiro vērtība tolaik bija ļoti tuvu 1,20 $. Taču visai ātri tas sāka iet uz leju. Gandrīz trīs gadus – no 2000.gada sākuma līdz 2002.gada beigām – tas bija vēl vājāks par dolāru, un tajā laikā dažas reizes pat noslīdēja līdz 85 centiem. Cilvēkiem ar noslieci uz valūtas spekulācijām un iedzimtu pacietību (divas īpašības, kas reālajā dzīvē diezgan reti apvienojas vienā indivīdā) 2001.gada vidus būtu bijis lielisks brīdis eiro pirkt, jo nākamajos astoņos gados tā vērtība pret dolāru gandrīz divkāršojās, neilgi pirms pasaules finanšu krīzes pietuvojoties 1,60 $. Kopš tā laika ir piedzīvotas visai asas svārstības ar straujiem kritumiem un tikpat spējiem kāpumiem. Izmaiņas gada laikā varēja būt par 20 un vairāk centiem, tomēr kopējā tendence ir bijusi lejupvērsta, un pašreizējais eiro kurss ir zemākais pēdējos divpadsmit gados.

Lai gan valūtas kursu izmaiņas dažkārt ir grūti saprast un bieži vien neiespējami prognozēt, nebūtu pārāk kontroversiāli teikt, ka kopš 2008.gada kopējo lejupejošo tendenci eiro vērtībā noteikusi eirozonas ekonomikas stagnācija, pat salīdzinot ar citu lielo ekonomiku ne sevišķi spožo sniegumu, bet asās svārstības starp 2008. un 2012.gadu izsaukušas ekonomiskās krīzes un politiski lēmumi. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu