No Ēģiptes cietuma atbrīvotais žurnālists Pēteris Greste (49) stāsta par to, kā ieslodzījumā izdevās saglabāt fiziskos un garīgos spēkus un kam viņš tos veltīs turpmāk
Pētera Grestes atbrīvošana no cietuma Kairā 1.februārī bija tikpat negaidīta kā viņa un vēl divu Al Jazeera žurnālistu apcietināšana 2013.gada 29.decembrī un notiesāšana pērn 23.jūnijā uz septiņiem gadiem par it kā sakariem ar Ēģiptē aizliegto Musulmaņu brālību. Grestes kolēģi un vēl vairāki ar žurnālistiem pavisam nesaistīti cilvēki turpina izciest viņiem šajā lietā piespriestos cietumsodus, kamēr Pēteris kā Austrālijas pilsonis izraidīts no Ēģiptes. Viņš ir apņēmības pilns cīnīties arī par kolēģu atbrīvošanu.
Pagājušās nedēļas nogalē Pēteris kopā ar ģimeni atpūtās dzimtajā Brisbenā un bija nolēmis nesniegt intervijas medijiem. Taču jūtot pateicību Latvijai par atbalstu ieslodzījuma laikā, tāpēc piekritis skype sarunai ar Ir, man teica viņa tēvabrālis fotogrāfs Ojārs Greste. Runājām angliski agri no rīta pēc turienes laika, kad Pēteris bija tikko atgriezies no ikrīta skrējiena.
Cietumā jūs esot meditējis, iztēlodamies, ka esat pludmalē Austrālijā. Vai Brisbenas pludmale šorīt ir labāka nekā iztēlē?
Daudz, daudz labāka! Nupat, skriedams pa pludmali, redzēju brīnišķīgu dubultu varavīksni; saullēkts, migla – ļoti skaisti.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.