Āris Muitinieks un Gusts Balodis pirms nedēļas organizēja drauga, jūrā pazudušā kaitbordista Renāra Mileikas (30) meklēšanu. Kaltenē ieradās ap 300 cilvēku. Kāpēc cilvēku atsaucība un iejūtība bija tik liela?
Ārim bija dzimšanas diena. Sestdien, 3.janvārī. Šogad viņš nolēma nesvinēt. Uz vakarpusi ieskatījās feisbukā un draugu čatā pamanīja, ka Renāra meitene Agita meklē palīdzību. «Lasīju un nodomāju, ka gan jau kādu vietējo krasta glābēju numuru meklē, gan viss būs kārtībā.» Kādu brīdi vēlāk, ap pulksten sešiem, zvanīja draugs Aldis un pastāstīja, kas notiek. «Braucam!» viņš teica. Un Āris ķēra pēc zābakiem un lukturiem.
Kolkā viņi bija deviņos vakarā. Pilnīga tumsa, liels vējš, un gaisā švīkstēja helikopters. Krastā stāvēja neliels bariņš cilvēku. Viņu vidū arī trīs kaitotāji, ar kuriem Renārs bija kopā ieradies. Viņi stāstīja, ka pēcpusdienā pulksten 15.43 viņi izsaukuši glābējus, jo saprata, ka Renāram vajag palīdzību. Pūķis nokrita un Renārs to palaida vaļā, pats palika uz dēļa un mēģināja tikt krastā saviem spēkiem.
Gan helikopteri, gan glābēji ar kuģiem kaitotāju meklēja ilgi, arī naktī. Kuģi turpināja spīdināt jūrā gaismas. Tikmēr vietējie iedzīvotāji pieteicās dežurēt gar krastu. Visu nakti Āris plānoja, ko darīt nākamajā dienā. Ar idejām pieslēdzās Gusts Balodis, Renāra paziņa. Viņš ieradās Kolkā naktī, jo tikai ap pusdesmitiem feisbukā pamanījis ziņu, ka pazudis kaitotājs. «Es taču viņu pazīstu! Pa garajām brīvdienām biju labi izgulējis, enerģijas pilns un momentā ģērbos, braucu.» Šķērslis nebija tas, ka Gusts dzīvo Valmierā. Feisbukā viņš uzzināja, ka meklēšanu organizē Āris, tur arī bija viņa mobilais. Iepriekš ar Āri viņš nebija pazīstams.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.