Aivars Kļavis, rakstnieks un žurnālists, izdevis 11 stāstus par vīriešiem, kuri no divdesmitā gadsimta ieceļojuši divdesmit pirmajā. Protams, viņi nav vientuļnieki: sievietes ir viņu tagadne, pagātne un nākotne.
Kā nonāci pie domas, ka jāraksta stāsti par vīriešiem? Rosināja paša pieredze vai esi novērojis, ka mūsdienu vīrietis ir spilgts literārs tēls – gan traģisks, gan komisks?
Dzīvojam pasaulē, kur daudz spilgtu tēlu. Gan vīrieši, gan sievietes, mūs pašus ieskaitot. Tāpēc runa nav par dzimumu, bet par to, ka pēc desmit gadiem, kuru laikā rakstīju vienu romānu Viņpus vārtiem, kas gan iznāca četrās grāmatās, vajadzēja rakstīt ko pilnīgi citu, ja negribēju sākt kopēt pats sevi. Stāsti ar savu lakonismu bija pateicīgi, jo lika mainīt ne tikai rakstības, bet arī domāšanas veidu. Sākotnēji pat nebija mērķa rakstīt par vīriešiem. Doma radās, uzrakstot pirmos trīs, četrus stāstus, jo diezin vai sievietes man piedotu to ironiju un sarkasmu.
Vai stāsts ir atelpa pēc vēsturisko romānu cikla Viņpus vārtiem, kas saņēma Baltijas asamblejas balvu. Vai ar vēstures tēmu rēkiņus esi noslēdzis?
Tā kā vēsture ir ikviens no mums, ar to nekādus rēķinus noslēgt nevar. No tās var vienīgi nepārtraukti mācīties. Sevišķi pašlaik, kad pavisam netālu tiek izspēlēts sižets, kas ne reizi vien pasauli novedis līdz katastrofai. Neierobežota vienas personas vara, bezatbildīga manipulēšana ar veselu tautu, mēģinājums ar spēku, ar ieročiem revidēt pasaules kārtību un vērtību sistēmu pašlaik atkal rada reālus draudus cilvēcei.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.