Naftas politika • IR.lv

Naftas politika

2
Naftas pārstrādes rūpnīca Hūri, kas atrodas aptuveni 160 km uz austrumiem no Saūda Arābijas galvaspilsētas Rijādas.

Krītot naftas cenai pasaules tirgos, dažas valstis piesauc pat sazvērestības teorijas

Maskavā un Karakasā, Rijādā un Bagdādē, Teherānā un Alžīrā, Kuveitā un Lagosā – visās šajās galvaspilsētās pēdējo nedēļu laikā izpildvaru pārņēmis satraukums. Politiskie līderi, finanšu ministri un centrālo banku vadītāji ar bažām vēro naftas cenu straujo kritumu globālajā tirgū. Kopš šāgada augstākās cenas virsotnes, kas tika sasniegta jūnijā, tagad cena nokritusies par 25%. Iemesls ir it kā acīmredzams – uz pašmāju rezervēm arvien vairāk paļaujas pasaulē lielākās degvielas patērētājas ASV, kas pēdējos gados kāpinājušas vietējās naftas ieguves apjomus, savukārt daudzviet citur pasaulē pagaidām nav piepildījušās cerības par ekonomikas straujāku atgūšanos, un līdztekus tam lēnāks kļūst Ķīnas attīstības temps.

Attīstītajās valstīs par naftas cenu kritumu īpaši neraizējas, gluži pretēji – tā tiek uztverta kā laba ziņa. Jo līdz ar cenas kritumu samazinās tādu valstu kā Irānas un Venecuēlas ietekme starptautiskajā politikā, proti, budžeta ienākumu sarukums liek tām pārskatīt savas ambīcijas un uzvedību. Visticamāk, pie budžeta tēriņu cirpšanas jau drīzumā būs jāķeras Maskavai, kura papildus izjūt arī Rietumu noteikto sankciju sekas.

Lai gan Krievija ir izveidojusi miljardiem dolāru lielas rezerves tieši šādiem naftas cenu «nelaikiem», Kremlis tomēr sāk izrādīt pirmās nervozitātes pazīmes. Oktobra vidū, piedaloties valdības cilvēktiesību padomes sēdē, prezidents Vladimirs Putins skarbi noraidīja papildu finansējuma lūgumu, pieminot tieši naftas pārdošanas ienākumu sarukumu. «Jūs taču zināt, ka enerģētikas un citu mūsu tradicionālo produktu cenas ir kritušās. Vai tālab mums drīzāk nebūtu jāsāk domāt par budžetu ar mazākiem tēriņiem?» Vērotājiem no malas uzreiz bija redzams, ka tagad izgaisusi Putina bravūra, ar kādu viņš agrāk par «sīkiem traucējumiem» nosauca Rietumu ieviestās sankcijas Ukrainas krīzes dēļ.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu