Paspēt, izdomāt, ieraudzīt • IR.lv

Paspēt, izdomāt, ieraudzīt

5
Ivars Seleckis.
Ieva Puķe

Režisors Ivars Seleckis, šāgada Lielā Kristapa ieguvējs, vecākais strādājošais Latvijas kinematogrāfists, pirms 80 gadu jubilejas ir uzfilmējis Ķīpsalu un apdomā laika jēdzienu

Terasē virs Galleria Riga, skaists panorāmas skats, domas labi raisās, ierosina dokumentālo filmu režisors Ivars Seleckis. Pirms 80 gadu jubilejas sarīkojuma, kur uzzināja, ka gan viņš, gan dzīvesbiedre, montāžas režisore Maija Selecka šogad saņems Lielo Kristapu par mūža ieguldījumu kinomākslā, viņš bija steidzīgs. Pusdienu ēšana – ne prātā. Galvenais, ka ir pasūtīts milzu kliņģeris visiem, ar ko ilgo gadu laikā sanācis strādāt kopā, un sagādāts pietiekams daudzums laba viskija.

Filmējot pierasts ar tukšu vēderu pavadīt garas stundas. Apskatījis žurnāla rubriku Pusdienās, režisors kļūst pielaidīgāks. «Tur jau mums kādu stundu jārunā,» profesionālu aci izmēra raksta apjomu. Viņam starp daudzajiem steidzamajiem darbiem ir 20 minūtes laika, izlemjam satikties vēlāk.

Terase, izskatās, vada šīs sezonas pēdējās dienas. Ēdienkartē palikuši tikai japāņu ēdieni, suši. Darba dienas vidū ap tiem laiski knibinās dāmas augstos papēžos ar dziļiem dekoltē, atvasaras saulītē dzerot kokteiļus. «Nē, japāņus ne!» sirmais vīrs, cepurē ar nagu un vējjakā tik atšķirīgs no mākslīgā glamūra, purina galvu. Restorānā stāvu zemāk paņemam dienas piedāvājumu – Cēzara salātus un risoto ar jūras veltēm. «Cik bezgaršīgi!» Seleckis, lai arī izsalcis, ir kritisks. «Būtu zinājis, pamēģinātu ko citu.»

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu