Literāti nedrīkst norobežoties no politiskajiem notikumiem, uzskata dzejniece un atdzejotāja Ingmāra Balode. Viņiem par tiem jārunā, izvēloties atbilstošus vārdus. Piemēram, jābeidz murmināt par konfliktu, atzīstot, ka Ukrainā ir karš
Lai kopā pusdienotu, vienojamies satikties pie Gaismaspils, kur, saulē miedzot acis, pļāpājot apēstu līdzpaņemtās maizes. Taču norunātajā dienā un laikā Nacionālā bibliotēka apmeklētājiem ir slēgta un lietus līst aumaļām tā, ka nākas slēpties picērijā iepretim slēgtajai pilij. Picas vēl nav iešautas krāsnī, atliek baudīt kafiju un dzeju.
«Pārdaugavu mazgā asām plītēm, un gausā vēzienā striķi pa sānu uzšauj. Pārdaugava izkar zeķes pītajos stabos un smiedamās metas ar slapjiem matiem virsū ikvienam, kurš stāv logā laimīgs par lietu.»
Viens no Ingmāras dzejoļiem kā radīts mūsu pusdienām, kurās esam apņēmušās runāt par šāgada Dzejas dienām – notikumiem bagātu festivālu trīs nedēļu garumā. Ingmāra, sprigana, atsaucīga un pārsteidzoši mierīga, Dzejas dienās piedalās vairākos pasākumos. Viņai mīļa ir poļu valoda un literatūra, tāpēc 6.septembrī piedalījās Izglābto lietu ieraudzīšanas darbnīcā, kur uzstājās trīs poļu dzejnieki – Jaceks Denels, Romans Honets un Rišards Kriņickis. 9.septembrī bija klāt Guntara Godiņa rīkotajā Dzejas brauciena izstādes atklāšanā Nacionālajā bibliotēkā un dzejas lasījumos. 11.septembra vakarā Ingmāra uzstāsies Esplanādē, kur dzejoļus lasīs arī Uldis Bērziņš, Ieva Rupenheite, Edvīns Raups, Knuts Skujenieks, Liāna Langa un Artis Ostups.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.