Tautām ir pašnoteikšanās tiesības, taču tas nenozīmē, ka tās vienmēr jāizmanto
Viljams Voless, ap gurniem apsējis rūtainus svārkus, seju nokrāsojis svētā Andreja karoga zilajā krāsā, atkal jāj pār Skotijas virsājiem, un viņa kara saucieni kļūst skaļāki.
90.gados Mels Gibsons filmā Drošsirdis tēloja šo viduslaiku brīvības cīnītāju, un vēsturisku kļūdu pilnā kinolente par mazās, apspiestās skotu tautas brīvības cīņām pret ļauno angļu impēriju ieguva lielu popularitāti un piecus Oskarus. «Viņi var atņemt mums dzīvību,» Gibsons sauca, «bet viņi nekad neatņems mūsu brīvību!»
Vēl pirms mēneša Londona un lielākā daļa pārējās pasaules uz kampaņu panākt Skotijas neatkarību skatījās līdzīgi kā uz šo filmu – kā aizraujošu, bet nereālu fantāziju. Gandrīz neviens nedomāja, ka nākamceturtdien, 18.septembrī, referendumā tiešām varētu uzvarētu Skotijas neatkarības atbalstītāji.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.