Pētera Krilova dokumentālā filma Uz spēles Latvija – skarbi par latviešiem lielvaru krustugunīs
Pilnīgi nejauši vai kādas likteņa piespēlētas likumsakarības dēļ Pētera Krilova sešus gadus tapušais personiskais vēstījums par čekas notiesāto tēvu Osvaldu Bileskalnu ir ieraudzījis dienasgaismu tieši tagad – laikā, kad filmā atainotās lielvaru un specdienestu cietsirdīgās spēlītes pavada nemieru sējoši virsraksti par situāciju Ukrainā un rietumvalstu apņēmīgo bezspēcību. Tieši šā iemesla dēļ 23.augusta vakarā, ceturtdaļgadsimtu pēc Baltijas ceļa, filmas pirmizrāde atstāja skaudru pēcgaršu.
Vērtējot filmu pašreizējo notikumu kontekstā, negrasos apgalvot, ka citos apstākļos šī liecība būtu mazāk drūma. Jo Uz spēles Latvija stāsta centrā ir ne tikai Osvalds Bileskalns – lente atspoguļo veselu laikmetu Latvijas vēsturē, kad 40.gadu beigās un 50.gadu sākumā Valsts Drošības komiteja (VDK) ar populārā spiegu rakstnieka Džona Lekarē romāniem piemītošu aukstasinību un metodēm karoja pret jebkādu pretestību, kas tika izrādīta padomju režīmam, un cilvēku vārajām cerībām par neatkarīgu valsti.
Kādā brīdī Krilovs filmā min, ka tiekšanās kontrolēt cilvēku prātus ir varaskāre vispārākajā pakāpē – gandrīz pusotru stundu garā filma iemūžina šos totalitārās lielvaras pūliņus, kā instrumentu izmantojot mākslu. 60.gadu vidū rakstnieks Arvīds Grigulis ar čekas gādību izdeva romānu Kad lietus un vēji sitas logā, ko 1967.gadā tāda paša nosaukuma filmā iemūžināja režisors Aloizs Brenčs. Nav zināms, vai sakritības pēc, bet šī esot bijusi pirmā filma, kuras uzņemšanā tolaik kā režisora asistents bija nonācis arī Krilovs. Zīmīgi, jo lentes personāžu prototipi reālajā dzīvē, ko, tapinot romānu pa savai vīzei, bija «piekoriģējuši» čeka un Grigulis, bija iesaistīti arī Krilova tēva dzīves liktenīgajos pavērsienos.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.