Šovasar stāstām par pilsētniekiem, kas iekopuši vasaras mājas. Ko rīdzinieki meklē un atrod laukos? Valts un Dace Pūces dzīvo pašu celtā koka mājā Mazirbē, ap kuru ir nevis ābeles un ogu krūmi, bet priedes un sēnes. Te taciņas iemin tikai zaķi un lapsas
Māja, ko sev un savai ģimenei Mazirbē netālu no jūras uzcēlis komponists Valts Pūce, ir drīzāk meža, nevis lauku māja. Visapkārt priedes, zem kājām skujas, sūnas un mētras, bet virs galvas – vēja spēles koku galotnēs un putnu dziesmas. Atgāz galvu, aiztaisi acis un klausies! Meža zvēri tik tuvu, ka Pūču kaķis Bonija neriskē spert soli tālāk par terasi – ir gadījies skriešus skriet uz mājām un slēpties pie Daces kājām. Kad nolijis lietus, Valts iziet no mājas ar mazu nazīti, šņiks-šņaks, un pilns groziņš baraviku vai gaileņu. Dažkārt viņš uzvelk gumijniekus, kas stiepjas līdz pat padusēm, un iet jūrā pēc butēm. Pūču māja ir paredzēta tieši šādai dzīvei – lai varētu just cilvēku nesamaitātu un tīru dabu.
Paša rokām celta
«Kad Valts pirmo reizi mani atveda, nesapratu, kur te var būt māja – visapkārt mežs, pļava. Domāju – mājai vajag atrasties tuvāk ciemam, jo tur ir cilvēki. Bet Valts teica: te būs māja!» stāsta Dace, ko daudzi atminas pēc skaistās balss 80.-90.gadu mijas kameransamblī Marana. Tagad Dace vada producentu kompāniju Marana Productions.
Taču Valtam tieši patika, ka zemes pleķis ir prom no cilvēkiem. Pirmo reizi viņš Mazirbes mežos iemaldījies 1997.gadā, kad bija atbraucis ciemos. Uzaudzis Upesgrīvā pie Mērsraga, viņš, sajutis priežu sveķu un vēja atnesto jūras smaržu, uzreiz juties kā mājās. «Es sapratu – šeit gribu dzīvot un arī nomirt.» Tad arī sācis interesēties, vai Mazirbē un tās tuvumā nav nopērkams neliels zemes gabals. 2000.gadā viņam piedāvāja meža pļavu netālu no jūras, un Valts uzreiz teica: «Jā!»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.