Taras dēlīšu labirintā • IR.lv

Taras dēlīšu labirintā

2
Koka taras īpatsvars un nozīme nākotnē pieaugs, nevis samazināsies, uzskata SIA MV Tara valdes loceklis un līdzīpašnieks Mārtiņš Krūmiņš.

Eiropas zāģmateriālu tirgu latviešu uzņēmēji iekaroja, pateicoties taras dēlīšiem. Tas bija pirmais produkts, kas ļāva konkurēt ar kanādiešiem un zviedriem. Mūsu pārjūras kaimiņi to nav aizmirsuši vēl šobaltdien

Pirms 30 gadiem pabeidzis Lauksaimniecības akadēmijas Meža fakultāti un ieguvis mežizstrādes inženiera specialitāti, Mārtiņš Krūmiņš šai nozarei palicis uzticīgs joprojām. 90.gadu sākumā viņš kopā ar domubiedriem Jēkabpilī izveidoja savu pirmo uzņēmumu SIA Sēlijas mežs, kas, tāpat kā pašreizējais, 2005.gadā dibinātais SIA MV Tara, arī ražoja taras dēlīšus. Toreiz Latvijas zāģmateriālu ražotājiem, mēģinot ielauzties Eiropas tirgū, nācās sīvi konkurēt ar skandināviem, turpretim tagad Krūmiņa taras ražotne Jaunjelgavā atrodas līdzās zviedriem piederošās kompānijas Billerundkorsnas Latvija izveidotajam koksnes granulu ražotājam Latgran un ir stabils sadarbības partneris. 

«Tā kā mūsu pamatprodukcija – koka taras dēlis – ir samērā lēta, bet ražošanas izmaksas augstas, jāpārstrādā pilnīgi visa koksne, ko esam iepirkuši. Tikai tā var nodrošināt peļņu un līdz ar to arī attīstību,» saka Krūmiņš, jo, kaut arī nozarē joprojām ir daudz roku darba, tagad vairs nevar strādāt kā pirms gadiem divdesmit, kad latvieši sāka šo biznesu. 

Pārpalikumi un deficīts

«Taras ražošana ir specifiska, jo dēlīšos, tātad gala produktā, var pārstrādāt tikai aptuveni 40% no visas koksnes. Pārējais – turpat 60% – paliek pāri,» stāsta SIA MV Tara valdes loceklis un līdzīpašnieks Mārtiņš Krūmiņš. Tās esot skaidas, mizas, tā sauktie «nomaļi», kas veido koksnes atlikumu pēc tam, kad atbilstoši pasūtījumam izzāģēts kantains no 60 līdz 200 mm plats un no pusmetra līdz pat trijiem metriem garš koka klucis, kas vēlāk pārtop taras dēlīšos. Tieši nespēja pārstrādāt un realizēt šos koksnes atlikumus, pēc viņa domām, pagājušajā desmitgadē iznīcinājusi ne vienu vien Latvijas zāģētavu, kuru pamatprodukts bija taras materiāli. Labākajā gadījumā nomaļus varēja pārdot malkā vietējiem iedzīvotājiem vai izmantot pašu ražotnes apsildīšanai, tomēr lielākā daļa neizmantotās koksnes tā arī satrūdēja blakus zāģētavām.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu