Kad viens darbs rada piecus • IR.lv

Kad viens darbs rada piecus

4
Foto — Lauris Vīksne, F64
Pauls Raudseps

Ekonomikas profesors Enriko Moreti izpētījis, kas mūsdienu pasaulē rada daudzas, labi apmaksātas darbavietas

Pasaulē notiek pārkārtošanās. Dažas pilsētas un reģioni kļūst aizvien bagātāki, bet citi nekust no vietas vai atpaliek. To redzam ne tikai Latvijas mērogā, salīdzinot attālos lauku nostūrus ar Rīgu, bet arī daudz lielākās valstīs, pat kontinentos. Kas izskaidro šīs pārmaiņas? Viens no ietekmīgākajiem pasaules pētniekiem darba ekonomikā, Kalifornijas Universtitātes Berklijā profesors Enriko Moreti (Enrico Moretti) nesen viesojās Rīgā. Viņa grāmata Darbavietu jaunā ģeogrāfija (The New Geography of Jobs) atzīta par vienu no pēdējo gadu svarīgākajiem pētījumiem par mūsdienu tautsaimniecības tendencēm. Arī Latvijai būtu no tās ko mācīties.

Jūsu pētījumi rāda, ka inovatīvas industrijas ir dzinējspēks, kas ASV rada jaunas darbavietas un augošu atalgojumu ne tikai savā sektorā, bet visā savas ģeogrāfiskās atrašanās vietas ekonomikā. Kā tas notiek?

Tādas tautsaimniecības kā ASV un Eiropa piedzīvo milzīgas izmaiņas. Tās kļuva bagātas, pateicoties apstrādes rūpniecībai. Taču šajā nozarē darbavietu skaits pastāvīgi samazinās. ASV un gandrīz visās Eiropas valstīs darbavietu skaits apstrādes rūpniecībā ir samazinājies par 50%, salīdzinot ar 1980.gadu. Tas notiek pat Vācijā. ASV apstrādes rūpniecību ir aizvietojis inovāciju sektors. Tas ietver ļoti dažādas industrijas, dažas no tām ir nepārprotami saistītas ar augstajām tehnoloģijām – internetu, informāciju tehnoloģijām, programmēšanu. Bet ir arī citas – farmācija, daļa no izklaides, finanšu industrijas, mārketings. Tām visām kopēja iezīme ir ļoti intensīva augsti izglītotu, radošu darbinieku piesaistīšana, un tās visas ražo unikālus produktus ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Šādu produktu ražošana ir saistīta ar augstu atalgojumu un augošu nodarbinātību. 

ASV dažādos reģionos ir milzīgas atšķirības – dažos ir ļoti daudz šādu darbavietu, citos maz. Valsti var sadalīt trijās daļās. Ir vietas, kuras var saukt par Amerikas «smadzeņu centriem», piemēram, Sanfrancisko, kur es dzīvoju, Sietla, Bostona, Ostina Teksasā, Roli Ziemeļkarolīnā. Šajās pilsētās vismaz 40% nodarbināto ir augstākā izglītība, un tajās ir ļoti daudz darba devēju inovatīvajā sektorā. Otra galējība ir bijušās apstrādes rūpniecības «galvaspilsētas» – Detroita, Klīvlenda, Filadelfija. Tām iet grūti, iedzīvotāju skaits samazinās. Tas ir process, kas sākās jau pirms 30 gadiem. Pa vidu ir lielākais ASV pilsētu skaits, kas nevar izšķirties, kurā virzienā doties.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu