Vecie labie ulmaņlaiki? • IR.lv

Vecie labie ulmaņlaiki?

7
Zīmējums — Ernests Kļaviņš
Anita Brauna

Baltmaize un gaļa strādniekiem vairs nav pieejama, atlikušas tikai siļķes, vadonim ziņoja politpārvalde. Vēsturnieks Aivars Stranga atrod faktus, kas runā pretī mītam par zelta ulmaņlaikiem

Pirms 80 gadiem – 1934.gada 15.maijā – Kārlis Ulmanis, valsts apvērsumā pārņemot pilnīgu varu, Latvijā iznīcināja demokrātiju. Tomēr tautas atmiņā viņa valdīšanas gadi iegūluši kā vecie labie ulmaņlaiki. Lai pārrunātu šo mītisko periodu, uz sarunu aicinām nupat Gada vēsturnieks 2013 titulu ieguvušo LU profesoru Aivaru Strangu.

Sarunai viņš piekrīt «ar noteikumu», ja tā būs par Ulmaņa saimniecisko politiku – Strangas jaunāko pētījumu tematu. Pusdienās viņš aicina uz fakultātes kafejnīcu, bet pēdējā mirklī atzīstas, ka pats ir paēdis. Dabūjis espreso, Stranga, šķiet, ir gatavs lasīt lekciju par režīma ekonomiku, tomēr vienojamies, ka sāksim ar «sākumu» – pašu apvērsumu.

Uz sarunu ar prasīgo profesoru esmu devusies, zināšanas par 1934.gada notikumiem atsvaidzinot pirms pāris gadiem izdotajā vēstures avotu un pētījumu grāmatā Apvērsums. No tās var secināt – Ulmanis no sirds ticēja, ka tābrīža situācijā lēmums likvidēt mūžīgos strīdos ieslīgušo Saeimu un pārņemt varu savās rokas ir Latvijai labākais risinājums. Vai profesors saskata kaut vienu pamatotu iemeslu šādam uzskatam?

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu