Budžeta badināšana • IR.lv

Budžeta badināšana

4
Pauls Raudseps

Pašreizējā nodokļu politika nozīmē izdevumu ierobežošanu teju visās jomās

Krievijas agresija Krimā ielikusi sabiedrības un politiķu uzmanības degpunktā jautājumu par valsts aizsardzības budžetu. Tagad prezidents, aizsardzības ministrs un finanšu ministrs apņēmīgi sola tēriņus aizsardzībai pēc iespējas ātri palielināt līdz NATO jau sen apsolītajiem 2% no iekšzemes kopprodukta.

Tas gan nebūs viegli un ne tikai tāpēc, ka kopš krīzes gan Latvijas, gan ES likumos un regulās iestrādāti stingrāki ierobežojumi budžeta deficītiem.

Pēdējos gados pieņemtie lēmumi par nodokļu samazināšanu nozīmē, ka nākamajos gados budžeta ieņēmumi un līdz ar to arī tēriņi augs manāmi lēnāk nekā ekonomika kopumā. Rezultātā budžeta tēriņi kā procents no IKP gandrīz visās jomās nevis pieaugs, bet manāmi saruks.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu