Notiek sarunas par NATO pastāvīgu militāru klātbūtni Baltijas valstīs
Ekonomiskas sankcijas neliks Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam atteikties no «krievu pasaules» doktrīnas, kuras īstenošanai viņš stājies atjaunot Krievijas impēriju, izmantodams par ieganstu «krievvalodīgo aizstāvēšanu». Ja sekmēsies Ukrainā, nākamā var būt Moldova, bet pēc tam loģisks kumoss varētu šķist Baltijas valstis. Taču nepieciešamība uzreiz karot pret NATO valstu un ASV armijām Putinu gan varētu atturēt. Tāpēc ir laiks nodrošināt Baltijas valstīs pastāvīgu NATO militāro klātbūtni un arī būt gataviem par to maksāt.
Tas acīmredzot tiks darīts. Politiķi cenšas to pagaidām publiski neapspriest, taču militārie komandieri jau atklāti runā par NATO spēku izvietošanu Baltijas valstīs kā militāru nepieciešamību. Svētdien to pavisam nepārprotami pateica NATO spēku Eiropā komandieris ģenerālis Filips Brīdlovs.
Kopš Ukrainas krīzes sākuma Latvijas politiķi pamatoti apgalvo, ka dalība NATO un Eiropas Savienībā ir pašlaik pasaulē vislabākā no visām garantijām pret iespējamo agresiju. Jāprecizē, ka tieši NATO līguma 5.pants – ka uzbrukums vienai alianses valstij nozīmē uzbrukumu visām – ir patiešām reāls militāra spēka lietošanas atturētājs.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.