Iznākušas divas grāmatas, ar kurām var sākt gatavoties valsts simtgadei
Nesen atzīmējām Latvijas dibināšanas 95.gadadienu, bet ik pa brīdim virsrakstos jau pavīd ziņas par gatavošanos Latvijas simtgadei 2018.gadā. Tomēr tikai retais teiktu, ka mēs pietiekami labi izprotam Latvijas valsts dibināšanas apstākļus un mācības. Vai pēc četriem gadiem spēsim to labāk apjēgt?
Cerības, ka tomēr spēsim mest jēgpilnu skatienu uz pagātni, raisa divas nesen iznākušas grāmatas, kuras katra ļoti atšķirīgā veidā sniedz jaunus, svarīgus ieskatus par Latvijas valsts dibināšanas un neatkarības izcīnīšanas laiku.
Pirmajā acu uzmetienā astoņsimt lappušu biezais Latvijas pagaidu valdības sēžu protokolu apkopojums varētu likties ļoti šaurai profesionālu vēsturnieku un juristu publikai domāta publikācija. Tomēr šī grāmata ir kaut kas krietni vairāk par sausu dokumentu virknējumu. Tas veiksmīgi apaudzē valdības sēžu protokolus ar fotogrāfijām un izvilkumiem no tālaika preses un atmiņām, kuras aiz birokrātiskiem pierakstiem parāda cilvēcisko dziļumu. Pagaidu valdības pirmās protokolētās sēdes tekstā ātri varētu pārskriet pāri šadam grāmatvediskajam ierakstam: «D.Rudzītis ziņo, ka viņš saņēmis sekojošos ziedojumus un aizdevumus Pagaidu valdībai: 1. Caur A.Kampes kungu 5575 markas,» taču pretējā lappusē redzam solīdā cēsnieka Andreja Kampes ģimenes fotogrāfiju, kurā viņš ar sievu un sešiem bērniem mierīgi skatās kameras objektīvā, un uzzinām, ka mazāk nekā divus mēnešus vēlāk šo cilvēku, kurš deva pirmo finansējumu neatkarīgajai Latvijas valstij, nošāva lielinieki.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.