Taisnīgums pret nodokļu maksātājiem un vairāk naudas veselības budžetā – tā jauno obligātās veselības apdrošināšanas sistēmu pamato ministre Ingrīda Circene. Taču ārsti un tiesībsargi uztraucas: reforma nepadarīs sabiedrību veselāku, jo vairāk nekā 100 000 cilvēku liegs valsts finansētu aprūpi
Dobeles novada Pokaiņu meža gide Anita Biseniece (55) ir viena no daudziem, kuri pēc Veselības ministrijas iecerēm var zaudēt tiesības uz valsts apmaksātu ārstēšanu.
Saeimā konceptuāli atbalstītais veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts paredz nākamgad Latvijā ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu. Praktiski tas nozīmē, ka valsts apmaksātā veselības aprūpe būs pieejama tiem, kas regulāri maksā ienākuma nodokli, kā arī sociāli neaizsargātām grupām, kuras apdrošinās valsts (pensionāri, bērni līdz 18 gadu vecumam, studenti, bezdarbnieki u.c. kopumā 19 grupu pārstāvji). Taču šī veselības apdrošināšana neattieksies uz cilvēkiem, kuru ienākumi ir pārāk mazi vai neregulāri – viņi jaunajai sistēmai varēs pievienoties paši, ik mēnesi no savas kabatas samaksājot 28 eiro (20 latu).
«Man fiziski nav 20 latu, kurus varētu maksāt katru mēnesi. Neko nedarīšu, miršu nost,» Anita atbild uz jautājumu, ko darīs pēc reformas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.