Gads uz lielā ekrāna. Ko redzēsim? • IR.lv

Gads uz lielā ekrāna. Ko redzēsim?

4
Aina no Aika Karapetjana šausmu filmas MOŽ jeb Vīrs oranžajā vestē
Kristīne Simsone

Kinomīļi pasaulē drudžaini gaida gan Eiropas provokatora Larsa fon Trīra jauno maņu kutekli Nimfomāne, gan bērnišķā romantiķa Vesa Andersona The Grand Budapest Hotel. Daudz ko gaidīt ir arī Latvijas kino – pirmizrādes piedzīvos vairāki latviešu režisoru darbi, un gada beigās atdzims vietējā kinofestivāla tradīcijas

Šogad Rīga kļūst par Eiropas kultūras galvaspilsētu, un to gaida arī vērienīgi kinosvētki. 13.decembrī Nacionālajā operā pasniegs «Eiropas Oskarus» jeb Eiropas Kinoakadēmijas balvas. Izmantojot izdevību, kad Rīga uz brīdi kļūs arī par Eiropas kino galvaspilsētu, no 2. līdz 11.decembrim pirmo reizi startēs Rīgas Starptautiskais kinofestivāls (RSKF). Līdzīgi Tallinas Melnajām naktīm, RSKF apvienos Latvijas lielākā kalibra kinofestivālus: Baltijas pērli, 2Annas, kā arī Lielo Kristapu, kas šogad pieņems jaunu formu – organizatori sola, ka tajā būs skatāmas filmas arī no Lietuvas un Igaunijas. Programmas fokusā, protams, Eiropas kino. Ir gaidāma arī atsevišķa programma pašiem jaunākajiem skatītājiem. 

Latviešu kino pirmizrādes

2014.gads salīdzinājumā ar aizgājušo solās būt arī krietni ražīgāks vietējam kinematogrāfam – pirmizrādīt savus jaunākos darbus sola vairāki jaunie režisori. Darbu pie debijas pilnmetrāžas lentes Modris ir pabeidzis Lielbritānijā studējušais režisors Juris Kursietis. Viņš līdz šim bijis asistējošais režisors gan Jura Poškus, gan Jāņa Norda filmās. Modris ir dramatisks stāsts par pusaudzi, kas, nespējot tikt galā ar dzīves sarežģījumiem, iekuļas noziegumos. Filma, paredzams, uz ekrāniem iznāks marta beigās. 

Pavasarī savu jaunāko veikumu skatītāju vērtējumam cer nodot arī daudz apspriestās un ārvalstu festivālos bagātīgi godalgotās dokumentālās lentes Ģimenes lietas režisors Andris Gauja. Izlaiduma gads būs stāsts par kādas jaunas skolotājas attiecībām ar skolnieku. Gaujas pirmā spēlfilma drosmīgi tapusi par atbalstītāju saziedotajiem un Valsts Kultūrkapitāla fonda līdzekļiem, gluži kā spītējot faktam, ka Nacionālais Kino centrs tai savulaik finansējumu nepiešķīra. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu