Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Sandra Strence skaidro, kāpēc vēlas turpināt šo «suņa darbu» Latvijas lielākās tiesas vadībā
Lai arī premjers demisionējis, bet tieslietu ministrs izslēgts no paša partijas, tuvāko dienu laikā varētu izšķirties jautājums, kas turpmākos piecus gadus vadīs Latvijas lielāko tiesu. Atkārtotam konkursam Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amatam pieteikušies trīs kandidāti – līdzšinējā vadītāja Sandra Strence, kā arī tiesneši Daiga Vilsone un Juris Stukāns. Intervijas ar visiem kandidātiem lasiet Ir.lv, bet žurnālā saīsināti publicējam sarunu ar Strenci, kura apgabaltiesu vadījusi kopš 2008.gada. Strence ir ne tikai pieredzējusi, bet arī viena no bagātākajām Latvijas tiesnesēm, kas veiksmīga zemes pārdošanas darījuma rezultātā 2007.gadā kļuva par miljonāri, taču pēdējos gados uzkrājumi sarukuši – vairāki simti tūkstošu aizdoti dēliem, vienu no kuriem tiesnese uzskata par savu privātu ekspertu maksātnespējas jautājumos.
Vai būt tiesnesim un tiesas priekšsēdim Rīgas apgabaltiesā ir gods?
Būt tiesnesim ir gods jau pats par sevi. Par tiesnesi vispār var būt tikai cilvēks, kuram ir tāds aicinājums. Tas ir mans lozungs: tiesnesis ir tiesnesis 24 stundas diennaktī. Tas ir noteikts arī mūsu ētikas kodeksā – personai kļūstot par tiesnesi, arī piederīgie uzņemas šo nastu. Atceros, es vēl nebiju Rīgas apgabaltiesā, mani dēli brauca kaut kur, un es kārtējo reizi, rokas lauzīdama, devu viņiem tiesneša pamācības: tikai to nedariet, tikai, lūdzu, šitā ne! Vecākais dēls uz mani paskatījās ar tādu sāpi acīs un teica: «Tu mums esi līdz šitai vietai [ar roku pārvelk šķērsām pāri kaklam] ar savām pamācībām!»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.