Bijušais Atmodas krievu izdevuma redaktors Aleksejs Grigorjevs par Krievijas impēriskajiem plāniem un to, kāpēc Latvija nav divkopienu valsts
Tikai retais Latvijā tik daudz zina par demokrātiskajām pārmaiņām bijušajā PSRS teritorijā kā Aleksejs Grigorjevs. Bijušais Atmodas krievu izdevuma redaktors un viens no Augstākās Padomes deputātiem, kurš 1990.gadā nobalsoja par 4.maija deklarāciju, Grigorjevs pēc neatkarības atgūšanas sāka strādāt ASV finansētajā demokrātijas atbalsta organizācijā National Democratic Institute un tā labi iepazina gan Ukrainu, gan Moldovu, gan Azerbaidžānu. Turklāt ne tikai no politiskās puses. Savulaik studējis filoloģiju, Grigorjevs ir sekojis līdzi arī šo valstu kultūras dzīvei.
Tagad atgriezies Latvijā, Grigorjevs labprāt atsaucās aicinājumam uz sarunu – ne tikai par Austrumeiropu, bet arī par Latviju, par Tautas fronti, krievu Atmodu un mūsu dažbrīd saspīlētajām etniskajām attiecībām.
Aizgājušajos mēnešos mūsu reģiona svarīgākais ārpolitiskais jautājums ir bijis – vai Ukraina šajā nedēļas nogalē Viļņā parakstīs partnerības līgumu ar Eiropas Savienību? Tu Ukrainu labi pazīsti. Kā vērtē šo procesu?
Kad pirmoreiz tur aizbraucu un rakstīju savam priekšniekam pirmo pārskatu, es sāku ar vārdiem, ka Ukraina atrodas krustcelēs. Taču faktiski tā varētu sākt jebkuru pārskatu par Ukrainu. Tas ir Ukrainas ģeogrāfiskais, politiskais un vēsturiskais liktenis – būt krustcelēs un būt neizlēmīgai. Eiropas pievilkšanas spēks Ukrainā ir ļoti spēcīgs, bet ir otra puse – Krievija. Bez Ukrainas Krievija ir svarīga reģionāla valsts, bet ar Ukrainu Krievija ir lielvalsts. Ukrainas materiālie, intelektuālie un cilvēkresursi Krievijai ir nepieciešami, lai tā atkal taptu par impēriju. Manuprāt, tagadējā Putina politika ir tēmēta uz impērijas atjaunošanu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.