Latviešiem ir bijuši daudzi pašmāju džeimsi bondi – dēkaiņi, aģenti un superspiegi
Kā tas mēdz būt stāstos par spiegiem un slepenajiem aģentiem, viss sākās ar nejaušību. Pirms vairākiem gadiem Rimi, pārlaižot acis pār grāmatu galdu, skats aizķērās pie kā negaidīta. Starp rozīgi salkano Koeljū un smaidīgu pavāru grāmatām kā malahīta klucis rēgojās biezs zaļš sējums ar nosaukumu GRU – ģela ir ļudji (GIP – lietas un cilvēki. GRU ir padomju ģenerālštāba militārās izlūkošanas pārvalde).
Kā šādam izdevumam izdevās infiltrēties neatkarīgās Latvijas patērētāju sabiedrības templī, droši vien paliks neatšifrējams noslēpums, taču sējums pamodināja ziņkārību. Pavēru to uz labu laimi un ieraudzīju, protams, latviešus. Goda vietā zem virsraksta «Militārā izlūkošana ārzemēs» vienā fotoattēlā bija redzams R.M.Kirhenšteins (okupācijas režīma ieceltā Latvijas «prezidenta» Augusta Kirhenšteina brālis), bet otrā – stalts vīrs īpatnējā uniformā – V.Ozols.
Par pirmo viss tā kā skaidrs, taču, uzmeklējot šķirkli par Ozolu, atklājās biogrāfija, kura nepaliktu nepamanīta jebkurā Īena Fleminga vai Džona Lekarē romānā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.