Lāčplēša saime • IR.lv

Lāčplēša saime

5
Sanita Upleja

Ko šodien varam atbildēt brīvības cīņu paaudzei

Kad 11.novembra vakarā Daugavmalā Rīgā vai jebkurā citā vietā pasaulē mēs iedegsim sveces, lai pieminētu Latvijas kalendārā ierakstīto Lāčplēša dienu, pie liesmiņām sildīties nāks ne tikai karavīru dvēseles. Nāks arī viņu mātes, kas karā pavadīja, un līgavas, kas no kara sagaidīja. Tēvi, kas karavīrus audzināja, un dēli, ko paši karavīri auklēja. Tur būs Lāčplēsis ar visu savu saimi.

Karavīra darbs noteikti nav no tiem patīkamākajiem, taču kādam tas jādara. Karavīri ir pelnījuši savu īpašu godināšanas dienu, taču viņu pieminēšana un cildināšana nav atraujama no pārējās sabiedrības. Lāčplēsis bez savas cilts nav nekas.

Ar uzvaru pār bermontiešiem, kas kļuvusi par latviešiem dziļi simbolisko Lāčplēša dienu, cīņa par tautas un valsts brīvību nedz sākās, nedz beidzās. Vēsturei piemīt vēlme sarindot notikumus viegli nolasāmos datumu virknējumos, taču sausie skaitļi ne vienmēr spēj aptvert visu lietas būtību. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu