Jaunā Rīgas teātra aktrise Elita Kļaviņa (46) sezonu sāk, iejūtoties vienā no sarežģītākajām sieviešu lomām teātra pasaulē – viņa spēlēs Blanšu izrādē Ilgu tramvajs
Tas bija kaut kas tik brīnišķīgs, kam varēja sekot ar skatienu ilgi: kārtīgā blūzītē un ar 90.gadu sākumam raksturīgo matu sakārtojumu – lokas vilni pāri pierei – viņa savā nervozajā balsī, kas atgādina plīstošas kristāla glāzītes, Latvijas televīzijā lasa ziņas. Ar tikko jaušamu latgalisku akcentu, skaista. Jaunā televīzijas diktore Elita Dobulāne. Viņa ir jaunā žurnāliste, absolvējusi Filoloģijas fakultāti. Mācījusies arī Rīgas kinoaktieru studijā.
Nākamā epizode – Liena 1991.gadā uzņemtajā Vara Braslas filmā Mērnieku laiki. Vājprāta ainā bija bail uz viņu skatīties. Bet tik suģestējoši.
Kad Alvis Hermanis, atgriezties no klejojumiem pa Ameriku, 1993.gadā Rīgā iestudēja savu pirmo izrādi, mokošu attiecību spēli Kā lēna un mierīga upe ir atgriešanās, Elita kopā ar aktieri Armandu Reinfeldu bija galvenajā lomā. Jocīgais dzeltenzaļo acu skatiens. Absolūti valdzinošs nervozums katrā kustībā, vaibstā. Izrādes telpā virs aktieru galvām karājās ledus gabals, tas lēni pilēja. Viņi grieza citronus, izplatot neizturami kārdinošu smaržu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.