Zaļās vārnas ir retums ne vien Latvijā, bet kļūst apdraudētas arī globāli, tāpēc mūsu putniem kā starptautiska pētījuma dalībniekiem nu ir jāpalīdz cilvēkiem noskaidrot, kā pasargāt sugu
Pretcaunu plēve ap koka stumbru vietām ir ieplēsta, un tas nav īsti labi. Stāvam pie priedes, kur augšā putnu būrītī jābūt zaļo vārnu ligzdai. Ir jūlija rīts Garkalnes novada mežā, kādreizējās militārās zonas teritorijā. Tepat līdzās mežā cilvēki izgāzuši nevajadzīgās mantas. Ornitologs Edmunds Račinskis atbraucis gredzenot zaļo vārnu mazuļus. Šī ir viena no trim vietām Latvijā, kur mūsdienās vēl ligzdo šie retie putni. Pārējās divas ir Ādažu poligonā un pie Silakroga. Visa Latvijas zināmā populācija tagad ir aptuveni 25 pāri. Edmunds zaļās vārnas pēta jau 16 gadus un atzīst – šī suga izzūd arī citur pasaulē, daudzviet samazinās putnu skaits. Tāpēc ir svarīgi atklāt, kas tiem traucē dzīvot.
Ļoti iespējams, ka Latvijas zaļās vārnas kopā ar Francijas sugas māsām palīdzēs sniegt atbildes uz šo jautājumu. Austrumanglijas Universitāte, iesaistot vietējos pētniekus Latvijā un Francijā, pērn sāka projektu, kurā abu valstu zaļās vārnas tiek aprīkotas ar ģeolokatoriem. Tiem drīzumā jāsniedz ziņas, kādi bijuši putnu migrācijas ceļi un kur tieši zaļās vārnas ziemojušas plašajā Āfrikā. Tad varēs pētīt, ar kādu apdraudējumu šajās teritorijās jārēķinās un ko darīt, lai to novērstu.
Pipari pret caunām
Cieto, blīvo plēvi ap stumbra daļu Edmunds aptinis, lai pa koku neuzlīstu cauna un neizēstu ligzdu. 2007. un 2009.gadā caunas plaši postīja zaļo vārnu ligzdas, jo acīmredzot trūka to pamatbarības – strupastu. Piemēram, 2007.gadā septiņas no 13 ligzdām ar olām vai mazuļiem Garkalnes mežos tika izēstas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.