LIAA vadītājs Andris Ozols atzīst, ka mēdz aizsvilties, taču sanikno uzspiestā birokrātijas palielināšana un «legālās korupcijas» sistēma ES fondu apguvē
Ar Andri Ozolu tiekamies futbolistam Kasparam Gorkšam piederošā restorāna Koya terasē, no kuras paveras brīnišķīgs skats uz Daugavu un ostu. Stiprais vējš upē dzenā augstus viļņus, un tikpat ekspresīvas kustības raksturo manu sarunas biedru – viņš žestikulē lieliem vēzieniem, vārdi spoguļojas izteiksmīgos sejas vaibstos.
Pusdienu iniciatīva nāk no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA), un saticies Ozols sāk «formulēt savu viedokli, kāpēc ir atsevišķi neērti ierēdņi», jautājumus nesagaidījis. Arī mums Ozols šķiet sarunas vērts – viņam nupat samazināts ierēdņa darba novērtējums no A uz B, un LIAA virzienā izskanējušas aizdomas par neefektīvu darbu, jo starptautisks Ernst&Young pētījums parādījis, ka Latvijā pērn bijis būtiski mazāk investīciju projektu, salīdzinot ar kaimiņvalstīm (septiņi projekti ar 290 darbavietām, kamēr, piemēram, Lietuvā īstenoti 27 projekti ar vairāk nekā 1700 darbavietām).
Ozols vada LIAA jau desmito gadu un ir palicis amatā, par spīti apvainojumiem kukuļu prasīšanā, pārmetumiem par nepārdomātu ES fondu administrēšanu un vairākām viņa darba pārbaudēm. Pēdējā gadā viņš regulāri publiski salecies ar savu uzraugu – Ekonomikas ministriju. Pērn Ozols iebilda pret amata aprakstā ietvertu jaunu prasību iegūt pielaidi valsts noslēpumam. Vienā teikumā paziņojis, ka viņam nav problēmu to dabūt, otrā secināja – šis jauninājums izdomāts, lai tiktu no viņa vaļā. Pielaide noslēpumam Ozolam ir piešķirta, taču šogad jūlija sākumā viņš ar nievām uzņēma ministrijas lēmumu samazināt viņa vērtējumu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.