Mūžīgie svētki • IR.lv

Mūžīgie svētki

3
Zīmējums — Reinis Pētersons

Dziesmusvētku nākotni ietekmēs globalizācija, atvērtās robežas un valsts attieksme, taču ir skaidrs – kopkora tradīcija nevar attīstīties pašplūsmā

Imants Ziedonis pirms vairākām desmitgadēm pareģoja, ka dziesma būs mūžu mūžos un Dziesmusvētkos vienmēr sastapsim baltās zeķēs autas meitenes. Tomēr pasaule mainās. Līdz ar globalizāciju un jauno tehnoloģiju attīstību Dziesmusvētku nākotni var ietekmēt arī migrācija, sociālie apstākļi, dziedāšanas tradīcijas vājināšanās un valsts attieksme pret šo unikālo ANO annāļos ierakstīto kultūras mantojumu, kam šogad svinam 140.gadskārtu. Svētki būs, kamēr būs latviešu nācija un valoda, taču ir arī skaidrs – Dziesmu-svētku tradīcija neattīstīsies bez mērķtiecīga darba pie svētku saglabāšanas.   

Ņem atplestām rokām

No bērnības dzimtajā mazpilsētā atmiņā palikuši rajona dziesmu un deju svētki, kas padomju laikos pieskandēja pilsētas estrādi. Kopkora podestus blīvi aizpildīja dziedātāju rindas, bet visi dejotāji uz skatuves nemaz nesatilpa, dejoja arī ejā starp skatītājiem un skatuvi. Šogad gadījās būt tajā pašā estrādē koncertā, kam jāieskandina gaidāmie «lielie» svētki. Kontrasts uzkrītošs – novada kopkoris neaizņem pat pusi no tam atvēlētās vietas, bet dejotāji brīvi izvietojušies uz skatuves. Arī skatītāju sēdvietu uz pusi mazāk, un koncertam atvēlētajās divās stundās pietrūkst svinīguma – tauta migrē šurpu turpu no soliem uz bufetes teltīm un atpakaļ. Novads aptuveni kopē vecās rajona robežas, bet svētki ir mainījušies.

Valsts vadošie kordiriģenti jau labu laiku atgādina – vajadzētu saspringt un nopietni parūpēties par dziedāšanas un dejošanas tradīciju saglabāšanu, jo skolās dziedāšana iet mazumā un tas ļoga pašus svētku pamatus. «Ieslīgt pašapmierinātībā nav pamata, un trauksme vienmēr jāceļ tiem, kam ar šo tradīciju vistiešākais sakars,» saka Dziesmusvētku virsdiriģents Mārtiņš Klišāns. Bet – kāda tad ir diriģenta ikdiena? Intensīvs darbs vismaz divos koros, daudziem arī jaunās paaudzes mācīšana vispārizglītojošajās un bērnu mūzikas skolās, bet vadošajiem vēl arī sava koru apriņķa dziedāšanas jautājumu pārraudzīšana. Tāpēc viņiem ir priekšstats par dziedāšanas tradīcijas stiprumu un vājajām vietām valstī kopumā.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu