Vai Ziemeļblāzmas pilī saglabātas ievērojamā uzņēmēja vērtības?
Vecmīlgrāviešiem Rīgas mērvēlēšanu pavasaris nācis ar prieku – ir atdzimusi Ziemeļblāzmas pils! Patiesībā būtu jāpriecājas katram Latvijas iedzīvotājam, jo gan ēka un tās ideja, gan nama cēlājs Augusts Dombrovskis ir iemesls lepnumam par savu tautu. Ja kāds pili nav redzējis, no sirds iesaku to apskatīt. Ja nu kas nav līdz galam novērtēts un atzīts mūsu kultūras vērtību skalā, tad tās noteikti ir trīs Vecmīlgrāvja ēkas (Burtnieku nams, Proģimnāzijas ēka, Ziemeļblāzmas pils), kas visas, šķiet, nešaubīgi tapušas ar viena oficiāli neatzīta autora roku. Tās nav vienkārši Rīgas nomales mājas, tā ir reti izcila arhitektūra, kurai ne Latvijā, ne citur pasaulē nav tuvu analogu, un to radījis nešaubīgi izcils arhitekts, kura vārds būtu ierakstāms gan kultūras kanonā, gan mūsu dižāko arhitektu panteonā. Diemžēl šo vārdu neviens akadēmiski nav ne apliecināti nosaucis, ne pierādījis. Sanāk, ka to visu esot cēlis uzņēmējs Augusts Dombrovskis par savu naudu un tikai varbūt pats arī projektējis.
Kultūrvēsturisku relikviju saglabāšanu var vērtēt dažādi: sadzīviski, emocionāli, inspektējoši un profesionāli – kā inženierbūvi, no vispārceltniecisko darbu viedokļa, no normatīvu ievērošanas viedokļa, un visi šie vērtējumi laikam bijuši gana labi.
Tomēr ir vēl kāda Ziemeļblāzmas atjaunošanas veikuma vērtēšanas joma – restaurācija, jo būvprojekta titulā ietverts šis profesionālās pieejas un kvalitātes kritērijs. Par restaurāciju nesauc katru darbu, kura rezultātā viss vecais kļūst kā jauns, jo patiešām ir izgatavots, gleznots, krāsots, apmests, uzbūvēts no jauna. Tad tā ir kopēšana, jaundarināšana, atdarināšana, bet ne restaurācija. Ne jau katra izcila restaurācija visiem patiks, jo visaugstākais laba restauratora darba vērtējums ir ietverts jautājumā – ko tu te gadiem esi restaurējis, kā bija, tā i palicis vecs. Un ne jau tāds bijis pils atjaunošanas mērķa uzstādījums, to patiešām vajadzēja atjaunot. Jautājums – cik lielā mērā? Un ko vajadzēja saglabāt kā gadsimtu ilgas pastāvēšanas liecības, kā Augusta Dombrovska un viņa darbu piemiņu?
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.