Kad jaunībā «gribu» un «varu» nozīmēja vienu un to pašu, Juris Lazdiņš riskēja ņemt kredītu savai zemnieku saimniecībai, kas nu izaugusi līdz miljona apgrozījumam
Ir četri priekšnosacījumi, lai Latvijā iegūtu labas graudu ražas, – mērena ziema ar salu un pēc tam sniegu, mitrs pavasaris, silta vasara un sauss rudens. Pagājušajā nedēļā iebraucot zemnieku saimniecībā Lazdiņi un redzot pamalē zemus, pelēkus mākoņus, pesimistiski konstatēju – laikam atkal līs. Uz to saimniecības īpašnieks Juris Lazdiņš atbildēja: «Tieši to es gaidu, bet mākoņi visu dienu iet garām.» Saimniekam par prieku, sarunas laikā lietusgāze tiešām sākās.
«Kaut arī ziemā bija atkusnis, kas ziemājiem nenāca par labu, tagad siltais un mitrais laiks veicina optimālu augu attīstību,» saka Lazdiņš. Pašlaik viņš pieļauj iespēju, ka arī šis gads varētu būt tikpat labs kā pērnais, kad Latvijā tika novākta rekordraža. Vienīgi kādus 30 hektārus rapša ziemā esot noēduši brieži, kas pēdējos gados savairojušies Zemgales līdzenumā. Nācies sēt vēlreiz.
Pilsētā audzis zemnieks
Patiesībā Juris ir pilsētnieks. Dzimis, audzis un skolojies Dobelē. Krimūnās – desmit kilometrus no Dobeles, kur atrodas saimniecība, – viņš ieprecējies 1990.gadā. Sievastēvs tolaik bijis Breša zemnieks ar 12 hektāru saimniecību, un arī Juris no pilsētnieka pārtapis lauciniekā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.