Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis uzskata, ka Baltijas reģiona ekonomikas modelis ir īstais visai Eiropai
Radoslavs Sikorskis ir kļuvis par vienu no spilgtākajiem «jauno dalībvalstu» pārstāvjiem uz Eiropas skatuves. Viņa runas par Eiropas Savienības nākotni, mudinājumi Vācijai ar lielāku enerģiju ķerties pie eirozonas stabilizēšanas un aicinājumi Lielbritānijas konservatīvajiem nepagriezt muguru ES nonāk laikrakstu virsrakstos. Pagājušajā nedēļā žurnālam Ir bija iespēja intervēt Sikorski, kad viņš apmeklēja Rīgu.
Pirms nedaudz vairāk nekā gada, kad eirozonas krīze bija sevišķi saasinājusies, jūs teicāt, ka lielākais drauds Polijai ir nevis Krievijas raķetes, bet eirozonas sabrukums. Vai tagad jūtaties drošāk?
Es negribētu apgalvot, ka manai runai [2011.gada novembrī Berlīnē] bija izšķiroša nozīme, bet fakts ir tāds – vācieši izdarīja to, kas, manuprāt, bija nepieciešams. Viņi ir finansējuši glābšanas programmas un ir vadījuši centienus reformēt eirozonas ekonomisko pārvaldību. Ir dramatiski samazinājušās atšķirības starp procentu likmēm, kuras par aizņēmumiem maksā stabilās valstis un krīzes skartās valstis – Grieķijai [likmes gada laikā ir kritušās] no 35% līdz 11%. Ja neizdarīsim kaut ko neapdomīgu, šķiet, esam ceļā uz krīzes pārvarēšanu. Turklāt es turpinu stāstīt saviem kolēģiem Rietumeiropā, ka ir valstis, kas to spējušas izdarīt bez grautiņiem un nepārmetot visiem citiem par savām problēmām. Piemēram, Latvija, kura cieta visvairāk, bet arī izdarīja visvairāk, lai pārvarētu krīzi.
Nesen izlasīju Polijas prezidenta padomnieka Romāna Kuzņara teikto: «Eiro ieviešana ir mūsu ekonomiskās un finansiālās drošības jautājums. Pastāv risks, ka pretējā gadījumā Polija šajā procesā tiks nostumta ES perifērijā. Tas ir svarīgāk nekā [eiro ieviešanas] īstermiņa izmaksas.» Vai Polijas līdz šim atturīgā attieksme pret iestāšanos eirozonā mainās?
Mūsu attieksme nav atturīga. Ja nebūtu notikusi eirozonas parādu krīze, iespējams, mēs būtu iestājušies jau šogad. Taču krīze mums liedza šo iespēju. Mūsu situācija atšķiras no Latvijas, jo valūta nav piesaistīta eiro. Vēl gluži neizpildām kritērijus, lai iestātos eirozonā, un mums ir arī jāmaina konstitūcija. Tomēr mums ir pilnīga apņēmība to izdarīt līdz šīs desmitgades beigām.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.