Pirms gada notikušais valodu referendums mazinājis etnisko spriedzi sabiedrībā
Valodu referendums labējiem politiķiem ļoti palīdzēja, – pērn septembrī secināja Saskaņas centra līderis Nils Ušakovs, bez kura izšķirīgās palīdzības šis referendums vispār nebūtu noticis. Skarbs novērtējums savai politikai SC tik eksistenciāli svarīgā jautājumā.
Gadu pēc referenduma par otras valsts valodas statusu krievu valodai var secināt, pirmkārt, ka tas ir noņēmis jautājumu par otru valsts valodu no politiskās dienas kārtības un nostiprinājis latviešu valodas stāvokli, līdz ar to samazinājis iespējas izmantot valodu politiku sabiedrības šķelšanai.
Tāpēc, otrkārt, Vienotības un Nacionālās apvienības centieni nepieļaut valodu referendumu un pērn panāktie grozījumi likumā par tautas nobalsošanu, lai nepieļautu referendumu par automātisku pilsonību nepilsoņiem (kuri padara gandrīz neiespējamu jebkādu tautas nobalsošanu), bija nopietna politiska kļūda. Ja arī šis referendums būtu noticis, iznākums būtu bijis līdzīgs, un arī otrais no diviem galvenajiem politiskās segregācijas ieročiem būtu notrulināts.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.