2012.gads sākās ar satricinājumu, kas atņēma priekšnoteikumu valdības krišanai
Valdība kritīs pavasarī. Nē, tomēr rudenī, bet tad gan droši vien. Šādus spriedelējumus varēja dzirdēt uzreiz pēc Valda Dombrovska trešās valdības apstiprināšanas pagājušā gada oktobrī un līdz pat šāgada vasarai. Pašlaik vairs nedzird. Tieši otrādi – valdībai tagad it kā pašsaprotami šķiet esam lemts strādāt līdz pat nākamajām Saeimas vēlēšanām.
Aizejošais gan nebija idilliska miera un harmonijas gads politikā, taču sākās ar satricinājumu, kurš atņēma svarīgāko priekšnoteikumu jebkuras valdības krišanai – citas izveidošanas iespēju.
Februārī referendums par otras valsts valodas statusu krievu valodai lika vēlēšanās visvairāk vietu ieguvušajam Saskaņas centram sevi diskvalificēt no jebkādas valdības koalīcijas partiju kombinācijas vismaz šīs Saeimas laikā. Ar Nila Ušakova «kā pilsoņa» parakstu par referenduma rīkošanu pērn novembrī SC pārņēma referenduma stūri no «mazā brāļa» Vladimira Lindermana un izslēdza sevi no valdības koalīcijas kandidātu loka. Prioritāte tam nu ir «Rīgas ceļš» jeb galvaspilsētas pretstatīšana Latvijas valstij. Pašvaldību vēlēšanas nākamgad izšķirs, ciktāl izdosies pa to aiziet.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.