Latvija cer uz dāsnāku finansējumu, kamēr citas ES valstis lūko apcirpt nākamās septiņgades budžetu
Eiropas Savienības valstu vadītāji ceturtdien Briselē spriež par nākamo lielo ES septiņgades budžetu, bet vismaz daži no viņiem, jau sēžoties pie sarunu galda, skatās, kur atrodas izejas durvis.
ES diskusijas par naudu vienmēr saistās ar spriedzi, eirokrātisku pozicionēšanos un gaidām, ka izšķirošie lēmumi tiks pieņemti tikai pēdējā brīdī, vēlu pēc pusnakts. Iepriekšējās sarunas 2005.gada decembrī beidzās tikai sestdienā trijos no rīta pēc divām strīdu pilnām dienām un negulētām naktīm. Taču šoreiz šāds rezultāts daudziem vērotājiem šķistu gandrīz vai labs, jo vismaz būtu rezultāts. Cits gluži iespējams variants – sarunas sabruks jau piektdien no rīta, nepanākot neko.
Kamerona veto?
Septiņgades budžets noteiks galvenos ES izdevumus no 2014. līdz 2020.gadam, un no tā ir atkarīgi gan lauksaimniecības atbalsta maksājumi zemniekiem, gan naudas apjoms struktūrfondiem, ar kuru atbalstu tiek veicināta ekonomiskā attīstība un finansēti tādi infrastruktūras projekti kā ceļubūve.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.