Mūsu zelts • IR.lv

Mūsu zelts

6

Pērn Latvijā iegūts rekordliels kūdras daudzums – turpat miljons tonnu. Purvi ir Latvijas, taču to racēji lielākoties ir ārzemju uzņēmumi, un arī pircēji atrodas viņpus robežas, jo valstī nav skaidrības, ko darīt ar šo vērtīgo dabas resursu, kas kaimiņvalstīs tiek gudri izmantots

Latvija ir purvu lielvalsts. Tas šoreiz nav tēlains salīdzinājums, lai raksturotu kādas ačgārnības, bet gan fakts. Esam astotajā vietā pasaulē pēc kūdras apjoma uz vienu iedzīvotāju – Latvijā uz katru cilvēku «pienākas» 600 miljoni tonnu kūdras, purvi klāj aptuveni desmito daļu visas valsts teritorijas. Tā ir liela bagātība, tomēr atšķirībā no Īrijas, Igaunijas un Skandināvijas valstīm, kur kūdra ir svarīgs resurss siltuma un elektrības ražošanā, Latvijā šai bagātībai īsti nav pielietojuma.

Vairāk nekā 95% no visas pašlaik iegūtās kūdras tiek eksportēti. Savukārt iekšzemē kūdra no nacionālās bagātības draud kļūt par nacionālo slogu, jo liela daļa no tās neizmantota paliek purvos. Tie ir kūdras apakšējie slāņi jeb tā sauktā tumšā kūdra, kas veido aptuveni trešdaļu no kopējā kūdras apjoma. Patlaban purvos tiek nosmelts kūdras «krējums» jeb virsējie slāņi, no kuriem ražoto substrātu plaši izmanto augkopībā. Tumšā kūdra šim nolūkam neder, toties to visracionālāk var izmantot enerģētikā – kā kurināmo ar salīdzinoši augstu siltumatdevi (līdzīga kā šķeldai) un daudz mazāku kaitīgo izmešu daudzumu nekā, piemēram, oglēm. Tātad kūdra ir vietējais energoresurss, taču tā patēriņš enerģētikā pēdējos desmit gados Latvijā ir līdzvērtīgs nullei.

Vēl 90.gadu beigās Phare pētījumā par kūdras pielietojumu enerģētikā bija aprēķināts – neskaitot mājsaimniecības, Latvijā kūdru būtu lietderīgi izmantot vismaz 26 katlumājās ar 590 megavatu kopējo jaudu un kūdras patēriņu līdz pat 1,2 miljoniem tonnu gadā. Kopš tā laika pagājuši 15 gadi, bet neviena jauna, tikai ar kūdru kurināma katlumāja nav uzcelta, toties visas vecās likvidētas vai pārgājušas uz citiem kurināmā veidiem.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu