Mēbeļu ražotājs Dižozols Plus dažos gados apgrozījumu trīskāršojis, tomēr tā dibinātājs Ģirts Plakans saka – ražošana nav bizness, tā ir nodarbošanās
Esmu bijis laimīgs – Ģirta Plakana racionālajā un piezemētajā stāstījumā kādā brīdī iezogas sirsnīgas emocijas. Atziņa pašu aizkustina, balss tā kā saminstinās. Laime nav devusies rokā vienkārši, varbūt tāpēc. «Jebkurā biznesā vajadzīga veiksme, un man ir veicies. Paldies tam, kas aiz mākonīša sēž. Ir bijuši daudzi kritumi, bet esam spējuši piecelties, strādāt un neraudāt. Būt optimistam – tas ir mans moto pašā saknē,» Plakans vārdus liek kopā lēni un apdomīgi. Optimisms mēbeļu tehnologu no individuālas prakses ir aizvedis līdz uzņēmumam, kurā strādā septiņi desmiti cilvēku un kura izstrādājumu galvenie noņēmēji ir izsmalcinātie skandināvi. «Un esam lielāki, nekā gribam,» īpašnieks koķeti izmet.
Viss gan sākās nevis ar vieglo skandināvu dizainu, bet ar milzīgām ozolkoka durvīm bankai Olimpija. «Bija tāda banka kādreiz,» Plakans atceras savus biznesa pirmsākumus. Viņš tikko bija pabeidzis Rīgas Valsts tehnikumu un atsaucies uz piedāvājumu īrēt telpas kādā galdniecībā Ikšķilē. Par bankas durvīm jaunais meistars dabūjis «pāris tūkstošus dolāru, kas toreiz bija milzu nauda». «Par to Lietuvā nopirkām kaut kādas iekārtiņas. Mīļi atcerēties, kā tas viss sākās,» viņš konstatē. Kādu brīdi strādājis viens, vēlāk ņēmis talkā otru kolēģi, tad vēl un vēl. «Darbi radīja reklāmu, citas jau toreiz nebija. 10 gadu laikā aizgājām līdz aptuveni 25 cilvēku kolektīvam.»
Dižozols Plus gatavoja jebkādas mēbeles pēc individuāla pasūtījuma – virtuvēm, guļamistabām, vannasistabām, birojiem un veikaliem. «Visticamāk, visām Latvijas bankām kaut ko esam taisījuši. Prezidenta pilij kādus septiņus gadus kalpojām, vairākām ministrijām.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.